'Purvīša balvu' ieguvis Miķelis Fišers
Foto: F64

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" 20. februārī paziņots ceturtās "Purvīša balvas" laureāts - šogad "Purvīša balvu" – augstāko apbalvojumu Latvijas vizuālajā mākslā, kā arī 28 500 eiro lielu naudas balvu - ieguvis Miķelis Fišers par izstādi "Netaisnība" Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (28.11.2014.-18.01.2015.).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc balvas saņemšanas Fišers portālam "Delfi" pastāstīja, ka sajūtas, saņemot balvu, vēl nav paspējis aptvert, taču atzīst, ka šis notikums, visticamāk, ieviesīs kādas izmaiņas mākslinieka dzīvē. 

Par nākotnes plāniem Fišers runāt vēl nesteidzas, taču teic, ka šobrīd strādā pie gaidāmā Cēsu mākslas festivāla projekta. Taujāts par to, vai arī turpmāk viņa darbos aktuāla būs tēma par sazvērestību teorijām un citplanētiešiem, Fišers pieļauj, ka, lai arī ne visu dzīvi, bet vēl kādu laiku šī tematika joprojām būs viņa uzmanības centrā.

Minot iespējamos iemeslus, kāpēc tieši viņš ir saņēmis šo balvu, mākslinieks smejoties atzīst, ka grūti pateikt, bet pieļauj, ka darbs vienkārši bijis labs. Savā pateicības runā pēc balvas saņemšanas Fišers pateicās visiem un atzina, ka notikušo nav gaidījis.

Ceturtās "Purvīša balvas" ieguvēju noteica starptautiska žūrija deviņu cilvēku sastāvā. Lēmumu par "Purvīša balvas 2015" laureātu žūrija pieņēma slēgtā sēdē pēc izvērstām diskusijām trīs stundu garumā, izvērtējot visu astoņu finālistu - Kaspara Teodora Bramberga, Miķeļa Fišera, Ginta Gabrāna, Kristapa Ģelža un Ģirta Biša, Gintera Krumholca, Ģirta Muižnieka, Henrija Preisa un Artura Riņķa - darbus izstādē.

"Žūrija lēmumu pieņēma, balsojot trīs kārtās, un jāatzīst, ka laureāts rezultātā tika noteikts ar vienas balss pārsvaru. Miķelis Fišers fascinē ar spēju katru reizi radīt kaut ko jaunu, tai pat laikā saglabājot uzticību savai izpratnei un pārliecībai par pasaules un Visuma kārtību. 

Salīdzinot ar viņa iepriekšējo gadu radošo sniegumu, šeit ir mainīta izteiksmes valoda - tehnika, izmēri. Izstādē tiek piedāvāts kokgriezumu tehnikā radīts komikss par Netaisnību, kas pasniegts perfektā, kvalitatīvā izpildījumā kā ironisks, rotaļīgs stāsts, kurā vienlaikus ļoti skaidri nolasāmas atsauksmes un reakcija uz aktuālajām sociālpolitiskajām norisēm," stāsta žūrijas priekšsēdētāja, LNMM direktore Māra Lāce. Jāatgādina, ka Miķelis Fišers kandidēja uz Purvīša balvu arī iepriekšējā periodā - 2013. gadā.

Gleznotājs Miķelis Fišers pazīstams ar savu savdabīgo izteiksmes veidu. Viņa mākslas darbos apspēlētas tādas tēmas kā kosmiskās mistērijas, ārpuszemes dzīvības formas un ezotērika. Viņa daiļradē jūtama padziļināta interese par pārdabisko - NLO, sazvērestības teorijām, mistiskām pasaules spēka vietām un ezotēriskiem procesiem. 

Mākslā Fišers ir jau vairāk kā 20 gadus un šo gadu laikā radīti dažādi vides objekti, instalācijas, gleznas, kā arī scenogrāfijas teātra izrādēm, kurās mākslinieks vēršas pret sabiedrībā pieņemtajām konvencijām, liekulību un materiālismu.

"Nebaidīšanās no materiāla, nebaidīšanās no stāsta un ļoti savdabīgas pārliecības paušana - tas ir Fišera lielais spēks iepretim tradicionālistu atsvešinātajai ironijai," tā par mākslinieku Fišeru saka kinorežisors, teorētiķis un Purvīša balvas eksperts Dāvis Sīmanis. Šos vārdus teorētiķis teicis pēc redzētās Fišera darba "Netaisnība" Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

Apbalvojumu pasniedza LNMM direktore Māra Lāce, SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns. Līdz ar balvas pasniegšanu tika atklāta izstāde, kurā būs aplūkojami visi Purvīša balvas kandidātu darbi. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta no 21. februāra līdz 12. aprīlim. Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2013. un 2014. gadā neatkarīgo ekspertu darba grupa izvirzījusi astoņus māksliniekus – Kasparu Teodoru Brambergu, Miķeli Fišeru, Gintu Gabrānu, Kristapu Ģelzi un Ģirtu Bišu, Ginteru Krumholcu, Henriju Preisu un Artūru Riņķi. Divu gadu laikā neatkarīgo ekspertu darba grupa Purvīša balvas fināla atlasei nominēja 19 mākslinieku sniegumu izstādēs. Nominanti tika izvirzīti reizi ceturksnī. Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim "Purvīša balvas" neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla "Arterritory.com" krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.

"Purvīša balva" dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi".

Tags

Andris Eglītis Dace Melbārde Dāvis Sīmanis Katrīna Neiburga Kristaps Ģelzis Māra Lāce Purvīša balva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form