Kā vēsta Fotogrāfijas muzeja pārstāvji, izstādes atklāšana būs 9. februārī bet 10. februārī pulksten 16 notiks kuratores un mākslas zinātnieces Monikas Bomas-Duhenas (Monica Bohm-Duchen) lekcija par Dorotijas Bomas radošās darbības virzību un mākslinieciskiem meklējumiem, atšķirīgām fotogrāfijas medija izmantojuma fāzēm, kas aptver vairāk nekā sešdesmit piepildītus darba gadus.
Dorotijas Bomas (1924. gadā dzimusi kā Izraelīta) bērnība pagāja Lietuvā, tagadējā Klaipēdā. 1939. gadā, kad Klaipēdas apgabalā varu pārņēma nacistiskās Vācijas militārie spēki, Dorotija Boma īsi pirms savas piecpadsmitās dzimšanas dienas bija spiesta emigrēt uz Angliju. Pēc fotogrāfijas kursu apmeklējuma Mančestrā viņa 40. gadu sākumā atvēra portretu fotosalonu. Jau agrīnā profesionālās darbības posmā, veiksmīgi strādājot komerciālā portreta žanrā, Dorotija Boma sevi pilnveidoja arī dokumentālās fotogrāfijas virzienā, īpaši iedziļinoties ielas fotogrāfijas žanra mākslinieciskajos risinājumos, raksta izstādes veidotāji.
Dorotijas Bomas melnbaltās fotogrāfijas prakses spilgtākie piemēri datējami ar laika posmu no 40. gadiem līdz 70. gadiem. Dokumentālie uzņēmumi atklāj cilvēkvides un strauji mainīgās pasaules dinamiku, kurus akcentē autores dziļi humānais un estētiski izkoptais skatījums. Savukārt 80. gados fotogrāfe pievērsās klusās dabas studijām, tās veidojot krāsu fotogrāfijā, kā arī īpaši radoši izmantoja "Polaroid" kameru un šīs tehnoloģijas tonālo estētiku. Izstādes retrospekcija ilustrē ne tikai Dorotijas Bomas radošās biogrāfijas pārvērtību fāzes un māksliniecisko meklējumu attīstību posmus, bet arī atspoguļo nozīmīgu fotogrāfijas medija attīstības vēsturi 20. un 21. gs.
"Mūsdienās bēgļu krīze turpinās visā pasaulē. Krievijas iebrukums Ukrainā licis miljoniem cilvēku pamest savas mājas. Viņu vidū ir arī mākslinieki, kas aktīvi iesaistās patvēruma valsts kultūrvidē, cenšoties nest tālāk personīgos vēstījumus. Šo notikumu kontekstā Dorotijas Bomas izstāde atskatās uz satricinājumu, kuru sabiedrība piedzīvoja 30. un 40. gados, kad notika ģeopolitiskās pārmaiņas, kas veicināja emigrāciju no nacistu okupētajām teritorijām," saka izstādes veidotāji.
Izstāde meklē atbildes uz šādiem jautājumiem: kā Dorotijas Bomas emigranta statuss ietekmēja viņas redzējumu un radošo darbību, un kā tas veidoja fotogrāfiskās valodas virzienus un kā viņa tos attīstīja?
"Neskatoties uz bērnībā pieredzētiem dramatiskiem notikumiem un ģimenes izšķiršanu, Dorotija Boma uzskata, ka visos cilvēkos ir kaut kas skaists, un viņas uzdevums ir to izcelt, izmantojot fotogrāfiju. Fotokamera Dorotijai Bomai kļuva par instrumentu humānam pasaules tēlojumam," rezumē muzeja pārstāvji.
