Glezna "Fiolenta rags" pabeigta 1903. gadā, tā tika pārdota un līdz šim brīdim atradusies tās pirmā īpašnieka ģimenē. Kā ziņo "Birkenfelds", šī gada pavasarī glezna nonākusi galerijā. "Tikai tad, kad glezna tika parādīta galerijā "Birkenfelds", nāca atklātībā gleznas prombūtnes apstāklis," vēsta Zvirbulis. Mākslas darbs ticis restaurēts un maijā izlikts publiskai apskatei.
Gleznas izstādītāji stāsta, ka 1956. gadā iznākušajā monogrāfijā "Jūlijs Feders" pie gleznas "Fiolentas rags Krimā" lasāma norāde "Atrašanās vieta nezināma".
Foto: Monogrāfija "Jūlijs Feders" (1956).
Līdz šim laikam vienīgā informācija par gleznas eksistenci esot bijusi šī monogrāfija, taču izpētē atklājies, ka 1956. gadā izdotās grāmatas autori izmantojuši attēlu no 1909. gada žurnāla "Ņiva" (Nr. 12) , kurā publicētā rakstā pieminēta Jūlija Federa miršanas diena, kā arī detalizētāk norādīts, ka darba nosaukums ir "Fiolentas rags pie Georgija klostera Krimā".
Portāls "Delfi" sazinājās ar Latvijas Nacionālā mākslas muzeju (LNMM) un muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (XVIII-XX gs. pirmā puse) vadītāju Aiju Brasliņu, kura bija 2013. gadā notikušās vērienīgās Jūlija Federa darbu izstādes kuratore. Viņa atrastās gleznas autentiskumu nekomentē. "Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam nav informācijas par galerijas "Birkenfelds" redzeslokā nonākušo mākslas darbu, līdz ar to nevaram komentēt, vai tā ir par pazudušu uzskatītā Jūlija Federa glezna," raksta LNMM pārstāve.
Līdzās citiem latviešu un krievu mākslinieku darbiem jaunatklātā Federa glezna aplūkojama galerijas "Birkenfelds" pavasara izsoles izstādē, kas norisinās līdz 25. maijam. Tāpat izstādē izlikti Franciska Varslavāna, Ģederta Eliasa, Romana Sutas, Valdemāra Tones, Jāņa Tīdemaņa, Leo Svempa un citu darbi.
