Rīgas Doma dārzā var izsūdzēt grēkus ar mobilā telefona palīdzību
Foto: Publicitātes foto

Līdz ceturtdienai, 24. novembrim, Rīgas Doma dārza galerijā apskatāma Purvīša balvai nominētā mākslinieka Kristapa Ģelža multimediālais mākslas objekts "Kancele", kurā apmeklētājiem būs iespēja arī izsūdzēt savus grēkus, informē sabiedriskā kustība "Mans Doms".

Ģelža radītā mākslas instalācija "Kancele" Rīgas Doma dārzā ir neparasts mākslas objekts, kas tapis sadarbībā ar komponistu Ģirtu Bišu, skaidro "Mans Doms" pārstāvji. Instalācija ir septiņus metrus augsta, un tās virsotnē uzstādīts ventilators, tādā veidā simbolizējot grēku atlaišanu un iespēju izglābties. "Kalncele" to arī ļauj sasniegt ikvienam apmeklētājam, izsūdzot savus grēkus ar mobilā telefona starpniecību.

"Ventilatorus uzstāda tur, kur ir smacīgi un karsti. Grēcinieks lipīgos palagos guļ un skatās griestos, kur kā samsaras rats bez apstājas griežas ventilators lāpstiņas. Frānsisa Forda Kopolas kinoeposs "Mūsdienu apokalipse" sākas ar ventilatoru, kurš kapā gaisu un gulētājam skaudri atgādina Vjetnamas kara helikopterus un izdzīvoto elli džungļu biežņā.

Kristapa Ģelža un Ģirta Biša "Kancele" ir asfalta džungļu palma – tik ierastais pilsētas apgaismes stabs, kas izdīdzis Rīgas Doma dārzā septiņu metru augstumā, bet gaismas vietā piedāvā atlaist grēkus. Var pienākt pie "Kanceles" pavisam tuvu, pacelt seju pret debesīm un ieslīgt nomierinošā meditācijā, sekojot ventilatora nesteidzīgajai, bet monotonajai kustībai.

Kristīgai baznīcai ir gadsimtiem ilga pieredze cilvēka dvēseles kopšanā. Laikmetīgā māksla piedāvā laikmetīgu bikti – var ne tikai meditēt, bet arī izsūdzēt grēkus, nosūtot "Kancelei" īsziņu. Un saņemt piedošanu. Kā Luters saka: "Kur grēku piedošana, tur arī dzīvība un svētlaime." Atskanot Ģirta Biša sakomponētam vokālam skaņdarbam, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, ir iespējams sirdsmiers.

Baznīcā pastāv uzskats, ka grēks vēlas palikt anonīms, jo tad tam ir vara," raksta "Arterritory.com" latviešu versijas redaktore Anna Iltnere.

Latviešu mākslinieks Kristaps Ģelzis ir strādājis dažādos mākslas medijos, tādos kā grafika, videoinstalācija, instalācija, tēlniecība, vides māksla, digitāldruka, zīmējums, akvarelis, ilustrējis grāmatas, veidojis scenogrāfijas un iekārtojis izstādes.

2011. gadā pārstāvējis Latviju 54. Venēcijas mākslas biennālē, izrādot īpašā apgaismojumā luminiscējošus akvareļus. Pēdējos divus gadus Ģelzis autortehnikā rada plastikāta gleznas, kuras savai prestižajai kolekcijai iegādājies arī itāļu uzņēmējs un kolekcionārs Lučiano Benetons.

Ar komponistu Ģirtu Bišu (1967) Kristaps Ģelzis ir sadarbojies jau iepriekš – Cēsu mākslas festivāla 2012 izstādei "Eksperiments un izcilība" Cēsu alus brūzī tapa kopdarbs "Veidenbaums".

Rīgas Doma dārza galerijā  izstāžu cikls "Mans Doms" tika aizsākts 2012. gadā. Tā ietvaros tiek organizētas laikmetīgās mākslas izstādes ar mērķi saliedēt Rīgas Doma baznīcu ar moderno sabiedrību, ļaujot ieraudzīt baznīcu pavisam jaunā, netradicionālā gaismā – kā laikmetīgu un aktuālu vērtību kopumu, kas nozīmīgas ir ne tikai kristiešiem, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim.

"Mans Doms" izstādēs piedalās jau atpazīstami jaunie mākslinieki, kuri darbojas dažādās radošajās tehnikās – fotogrāfijā, glezniecībā, grafikā, tēlniecībā, instalācijā, tekstilā, metāldizainā, multimedijos un performancēs, kā arī plašākai sabiedrībai vēl nezināmi mākslinieki.

Ar šo izstāžu ciklu tika atklāta jauna, atvērtā tipa brīvdabas mākslas galerija elitārajā Rīgas Doma dārzā, kura vide un konkrētās sezonas dabas apstākļi ir daļa no mākslas darbu radīšanas nosacījumiem un elementiem. Līdz šim Rīgas Doma dārza galerijā personālizstādes ir veidojuši Nils Vilnis, Magone Šarkovska, Brigita Zelča, Arturs Bērziņš, Anda Lāce un Evelīna Deičmane.

Kristapa Ģelža un Ģirta Biša mākslas objekts "Kancele" ir noslēdzošais Rīgas Doma dārza galerijas 2013. gada sezonā.

Tags

Kristaps Ģelzis Mans Doms Purvīša balva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form