Ķīnas pilsētā Pinjao jau 15. reizi norisināsies starptautiskais fotogrāfijas festivāls ("The 15th China Pingyao International Photography Festival"). Festivāls, kas tika dibināts 2001. gadā, ir viens no lielākajiem fotogrāfijas festivāliem Ķīnā un katru gadu rudenī piedāvā vairākas izstādes no visas pasaules - Āzijas, Amerikas, Eiropas un Austrālijas.
Šā gada festivāla tēma ir "Mājas un sapņi" ("Home and Dream"). Latvijas ekspozīciju veidos trīs autoru - jaunu, talantīgu mākslinieku, kas pārsvarā strādā fotogrāfijas medijā, - personiski izjustas un aktuālu sociālu problēmu diagnosticējušas fotogrāfiju sērijas. Tās vieno pētnieciska interese par neilgā - viena cilvēka mūža - laikā notikušām vides pārmaiņām, kas ir dabiskas un savā ziņā skaistas, tomēr sev līdzi nes skaudru zaudējuma sajūtu.
Rīgas fotogrāfijas biennāli festivālā pārstāvēs mākslinieki Ieva Epnere, Andrejs Strokins, Viktorija Eksta un kuratore Inga Brūvere.
Epnere piedāvās sēriju "Zaļā zeme". Tas ir stāsts par laiku - pagātni un tagadni kādreiz aktīvā, tagad klusā, pamestā pilsētiņā, kur viņa pavadīja savas bērnības vasaras. Darbā uzmanība pievērsta cilvēka portretējumam ainavā. Mākslinieci vadījusi vēlme notvert un atainot šodien valdošo noskaņu mazpilsētā, kur kādreiz dzīve kūsāja ap militāro lidlauku. Autores personīgā emocionālā pieredze tikusi transformēta caur sociāliem procesiem sabiedrībā, bērna acīm veidotā pasaule saskaņota ar realitāti.
Foto: Ieva Epnere
Savukārt Strokins sērijā "Cilvēki kāpās", kas vēl nesen bija apskatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, pēta robežu starp pilsētvidi un dabu Rīgas nomalē ar senu un interesantu vēsturi - Bolderājā un Daugavgrīvā. Pēc Otrā pasaules kara zvejnieku ciemu vietā šeit izpletās pilsēta ar padomju laikam raksturīgu tipveida apbūvi, bet daļa uz ilgiem gadiem kļuva par slēgtu militāru teritoriju. Fotogrāfs no asprātīga un humāna skatpunkta fiksē laika iekonservēto vidi un tās šodienas iemītniekus.
Izstādes dalībnieces Ekstas divu gadu laikā tapusī sērija "Dievs. Daba. Darbs" apvieno fotogrāfijas un privāti arheoloģiskas performances iezīmes. Viņa fotografē pati sevi, iejūtoties vecas lauku sētas saimnieces lomā. Senā māja tiek it kā rekonstruēta caur autores personisko skatījumu un pieredzi. Viņas rīcība atgādina bērnu lomu spēles, kas dod iespēju iejusties svešās dzīvēs. Jaunās fotogrāfes iztēlošanās par vecās mājas saimnieci raisa reizē mīļas un spokainas izjūtas, ko baro zudušā laika arhetips.
Foto: Viktorija Eksta
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
