Līdz 15. septembrim būs skatāma zviedru izcelsmes norvēģu mākslinieka Larsa Stranda izstāde "Aiz horizonta". Pats mākslinieks saka, ka viņa darbiem raksturīga "polihromā monohromija": no attāluma izskatīdamies vienkrāsaini, tuvplānā tie piedāvā lērumu toņkārtu, kā arī daudzveidīgi niansēto tekstūru un faktūru.
Strādājot pie gleznas, mākslinieka radītā vienkāršība kļūst sarežģīta, un rezultāts – meditatīvs. Viņa darbos ir nemitīga atsauce uz horizontu uztveres asociatīvajā līmenī. Mākslinieka lielformāta darbos iemiesojas Ziemeļeiropas tautām raksturīgā pacietība, precizitāte un atturība, taču atturība šeit ir izaicinoša – tā rada spriedzi, rezonansi un apziņas vibrācijas ilūzijas.
Līdz 15. septembrim būs skatāma arī Dmitrija Lavrentjeva izstāde "Uzlecošā Venēra". Mākslinieka daiļrades evolūcija saistīta ar pirmsākumu meklējumiem. Viņa darbu tēlainība nāk no arhaiskajām Āfrikas skulptūrām, no indiāņu kultūras tradīcijām, tostarp no meksikāņu maskām.
Lavrentjeva darbi nereti atgādina seno cilšu reliģijas artefaktus. Mākslinieka plastiskajai valodai raksturīga neticama tēlu un izteiksmes manieres ekspresivitāte un kategoriskums. Darbos ielikta varena, eksplozīva enerģija, kas uz audekla virsmas nevaldāmi izlaužas saraustītu plašu triepienu un spilgtas tīras krāsas protuberances veidā. Lavrentjeva darbu galvenais objekts ir cilvēka gara izpēte visās tā izpausmēs.