Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada domi un Latvijas fotogrāfijas muzeju 7.decembrī rīko latviešu profesionālās fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera 140 jubilejai veltītu pasākumu, portālu "Delfi" informēja Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskā darbā Jolanta Dukaļska.

Plkst. 14.00 notiks atceres brīdis Siguldas kapos, bet plkst.15.00 pasākums turpināsies Turaidas muzejrezervātā muižas pārvaldnieka jaunajā mājā, kur tiks atklāta Latvijas fotogrāfijas muzeja izstāde "Mantojums".

Pasākumā foto vēsturnieks Pēteris Korsaks pastāstīs par M.Buclera dzīvi un darbu. Krājuma nodaļas vadītāja Everita Tamme informēs par Buclera fotogrāfijām un pastkartēm, kuras glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Pasākumā demonstrēs attēlus, kuri tapa šovasar foto akcijas "Siguldas Buclers. Digitālais" laikā. Par akcijas rezultātiem pastāstīs Siguldas novada domes Izglītības, kultūras pārvaldes vadītāja Sandra Ķirule.

2006.gada 12.decembrī aprit 140 gadi kopš latviešu profesionālās fotogrāfijas pamatlicēja Mārtiņa Buclera dzimšanas. Mārtiņa Buclera (1866 – 1944) vārds saistīts ar Siguldu – šeit netālu no vecās pārceltuves, pie bijušās bērnu sanatorijas "Sigulda" atradusies viņa fotodarbnīca, Siguldas apkārtnes skaistākās vietas iemūžinātas fotogrāfijās, un Siguldas kapos ir Mārtiņa Buclera pēdējā atdusas vieta.

Mārtiņš Buclers dzimis 1866. gada 12. decembrī Zemgalē, Saukas pagastā, "Juču" mājās, zemnieka ģimenē. Beidzis Saukas pagastskolu, kā eksterns nolicis Irlavas skolotāju semināra eksāmenu, pēc tam mācījies zemkopību un strādājis tēva mājās. Interesants fakts M. Buclera biogrāfijā saistās ar folkloras vākšanu – viņš pierakstījis tautasdziesmu tekstus, ko sūtījis K. Baronam ar M. Kurzemnieka vārdu, ar šo vārdu arī publicēti daudzi viņa etnogrāfiski raksti presē. Pierakstījis melodijas un atsūtījis pirmo kaladošanas - Ziemassvētku apdziedāšanas dziesmu ar teicēju un vilcējām, sūtījis melodijas pat no Kauņas guberņas. 19.gadsimta beigās tieši skolotāju semināru absolventi kļuva par latviešu garīgās un kultūras dzīves veidotājiem.

Fotogrāfa amata pamatmācības Mārtiņš Buclers sāka apgūt 1894.gadā Rīgā, kā māceklis pie vācu tautības fotogrāfa Roberta Borharda. Pabeidzot mācības pēc trim gadiem viņš saņēma amata apliecību, kas ļāva nodarboties ar fotogrāfiju. Un tā 1897.gadā M. Buclers atvēra savu fotodarbnīcu Siguldā, pirms tam vēl paspējot pastrādāt pie kņaza Kropotkina par spirta deģi Siguldas muižā. Fotodarbnīca vecās pārceltuves tuvumā atradusies līdz 1945.gadam, kad tikusi nojaukta.

M. Buclers pirmais izteica idejas par fotogrāfijas iesaistīšanu kultūrvēsturiskās informācijas saglabāšanā un rosināja darīt to sistemātiski. 1904. gadā viņš izdeva pirmo grāmatu "Fotogrāfija" latviešu valodā. Buclers ir arī pirmās Latviešu fotogrāfiskās biedrības dibināšanas iniciators 1906.gadā un pirmais tās priekšsēdētājs. No 1906. gada sāka iznākt arī M. Buclera rediģētais un izdotais mēnešraksts literatūrai un mākslai "STARI" ar atsevišķu fotogrāfijai veltītu nodaļu.

Žurnāla "STARI" 1. numurā rakstā "Kas ir fotogrāfija" Buclers raksta: "Nevajag būt augsti mācītam, lai varētu izgatavot fotogrāfijas, tās izgatavot māk pat skolas puika, bet vajag mācīties saprast dabas likumus, vajag šādi izlietot ausis dzirdēšanai, acis redzēšanai un prātu visu lietu cēloņu pētīšanai. Tad arī fotogrāfija – mums vairs nebūs fotogrāfa zīmējums, bet veikls dabas spēku izlietošanas produkts. "

20.gadsimta sākumā Rīgā, Aleksandra ielā 36 Mārtiņam Bucleram atradās veikals fotopiederumu tirgošanai, kurā tika pārdotas viņa izgatavotās fotoplates "RECORD", un vēlākos gados fotopapīrs "REKORDS", "BROMREKORDS", "VELOREKORDS".

1906. gada 26. janvārī Rīgā par Latviešu Fotogrāfiskās biedrības priekšsēdētāju ievēlēja Mārtiņu Bucleru. Biedrība par savu galveno mērķi izvirzīja fotogrāfu izglītošanu un fotomākslas attīstību un popularizēšanu tautā. Biedrība apvienoja visus Latvijas fotogrāfus. 1906. gada jūnijā biedrība sarīkoja pirmo latviešu fotoizstādi Rīgā. Biedrības dibināšanas 1906. gadu pieņemts uzskatīt par visas Latvijas profesionālās fotogrāfijas veidošanās sākumpunktu un biedrības statūtos ierakstītā tradīcija - popularizēt fotogrāfiju kā mākslu - tika saglabāta daudzu gadu garumā līdz pat 1940. gadam, kad biedrību likvidēja.

No 1906.gada tikko nodibinātā Latvijas Fotogrāfiskā biedrība organizēja izbraukumus uz Vidzemes Šveici – Siguldu, no kuriem līdz mūsdienām saglabājušies uzņēmumi – Siguldas apkārtnes skaistākas vietas un nosaukums Gaujas nogāzei – Fotogrāfu kalns.

1.Pasaules kara gados Buclera "fotorūpniecība" evakuējās uz Harkovu, pēc tam uz Kijevu, kur ražoja fotopapīru karaspēka vajadzībām. Latvijā Buclers atgriezās tikai 1921.gadā. Daudzi latviešu fotogrāfi izgāja kara ceļus, atgriezās Latvijā un kļuva par sava laika atzītākajiem amata pratējiem, Mārtiņa Buclera vārds minams līdz ar Mārtiņa Lapiņa, Jāņa Rieksta, Artūra Dulbes, Roberta Johansona, Indriķa Kalcenava, Viļa Rīdzenieka, un citiem ievērojamu fotogrāfu vārdiem. 1941.gada 14.jūnija deportācijas, kā arī vēlāka laika padomju režīma represijas izpostīja daudzu izcilu Latvijas fotogrāfu likteņus, darbu un arhīvus.

Pieminama ir M. Buclera pedagoģiskā darbība. Kā pedagogs viņš strādājis Rīgas 2. un 4. ģimnāzijā, Rīgas pilsētas amatniecības skolā izveidojis fotoklases ar trīsgadīgu apmācības kursu.

Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks grāmatā "Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas" fotogrāfa Roberta Johansona vārdiem raksturo Mārtiņu Bucleru: "...fotogrāfija viņu saistīja, viņš bija to iemīlējis un upurējis sevi nežēlodams. Dzīvoja idejas fantāzijā. Nauda viņam neturējās, jo viņš teica, ka tā lielu prieku nedarot. Bija izpalīdzīgs visiem, kas vien pie viņa griezās ar padomu, aizdeva naudu, aparātus un materiālus uz parāda. Personīgi sev nepiegrieza lielu vērību, bija vienkāršs latviešu inteliģents ar vienkāršu uzvešanos dzīvē un piepalīdzēdams kur varēdams....strādāt, strādāt un strādāt, bija Buclera devīze".

Buclers apglabāts Siguldas kapos, skaistā vietā, netālu no savas pirmās fotodarbnīcas vietas, netālu no Fotogrāfu kalna. Viņa kapavietu rotā monumentāls tēlnieces Solveigas Vasiļjevas veidots piemineklis. Bet viss viņa mūžs, veltīts fotogrāfijai, paliek iemūžināts fotogrāfijās, laikabiedru atmiņās un liecībās, kas glabājas muzeju krājumos.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus