Teodora Zaļkalna granītā kaltā "Cūka" pirmo reizi tikās ar skatītājiem Rīgā 1937.gada 18.decembrī "IV Latvijas mākslas izstādes" atklāšanas laikā. Izstādes katalogā skulptūra ierakstīta ar 467.numuru, tās pārdošanas cena bijusi 1540,- lati.
Izstādē skulptūra novērtēta un nopirkta toreizējā Valsts Mākslas muzeja tēlniecības krājumam un tagad jau 70 gadus ir viens no publikas iemīļotākajiem eksponātiem.
Daudziem skatītājiem latviešu profesionālā tēlniecība saistās tieši ar "Cūku". Interesi par šo izcilo akmens tēlniecības darbu ir noteikuši vairāki iemesli. Viens no galvenajiem – cūka nekad nav bijusi populārs modelis tēlotājmākslā. Savukārt tēlnieki kopš sendienām pievērsušies tikai dažiem dzīvniekiem, to tēlojumu galvenokārt izmantojot, lai stāstītu par cilvēku un viņa raksturu vai pārdzīvojumu. Tādi tēlniecībā iecienīti dzīvnieki bija, piemēram, zirgs, lauva, suns, ērglis. Nekad cūka.
Teodors Zaļkalns lauza šo ierobežojumu, pievēršoties jaunatrastajai tēmai jau 1930.gadu sākumā. T.Zaļkalns kādā vēstule rakstījis: "Ir jau vesels mēnesis, kamēr iebraucu no laukiem. Pa šo laiku mazliet atguvos un pataisīju arī pirmo savas cūkas studiju. Stingnis, vai modelis, kā agrāk teica, bija ļoti jauks. Apbrīnojami inteliģenta un saprātīga cūka. Es ar viņu labi sadzīvoju, un viņa tik brīnišķi saprata un padevās manām vajadzībām. Patiesībā man ar šo pirmo studiju jau pietiktu mana nodoma tālākai veidošanai."
T.Zaļkalna animālijas ir kas vairāk kā parasta dzīvnieku atveide. Viņš parāda laukos auguša cilvēka attieksmi pret apkārtni un dzīvo radību. Šajā attieksmē nav bērnišķīga naivuma vai kundziska pārākuma. Ir stingra, paaudžu pieredzē sakņota, pārbaudīta jēga itin visam. Arī dzīvnieka vietai sev blakus. Tādēļ var teikt, ka Zaļkalna animālijas ir arī mūsu tautas ētisko vērtību nesējas.
Pēc autora ieceres, 6 metrus garais un 4 metrus augstais piemineklis cūkai bija kaļams gaišpelēkā Somijas granītā un novietojams Centrāltirgū. Diemžēl šī ideja tā arī netika piepildīta.
Izstādē, tāpat kā pirms septiņdesmit gadiem, jubilāre ir uz postamenta. Lai "Cūkai" nebūtu vientuļi un lai skatītājs gūtu plašāku ieskatu tēmas risinājumā "ap postamentu" ir skatāmi arī citu mākslinieku darbi. Sevišķi pieminamas Ģederta Eliasa gleznas, kā arī Borisa Bērziņa darbi, kur izvērsta tā dēvēto cūku bēru tēma. Tomēr visvairāk vietas atvēlēts Teodoram Zaļkalnam – gan viņa fotografētajām cūkām, gan tēlniecībai, sniedzot ieskatu mākslinieka darbā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
