Foto: DELFI
Piektdien, 3.oktobrī, Rīgas Mākslas Telpas lielajā zālē atklāta jauno mediju tēlnieka Krista Pudzena izstādi "Nobīde", kā arī Rasas Jansones personālizstādi "Barošanas migla". Tā būs apskatāma līdz 26. oktobrim.

"Nobīde" ir Pudzena pirmā nozīmīgā personālizstāde, kura apkopo kinētiskās un interaktīvās mākslas darbus, radītus laika periodā no 2007. līdz 2014. gadam

Savukārt Jansones izstādē apskatāmi lielformāta portreti no 14 portretu sērijas, kurā attēlotas mazu bērnu mātes. Visi portreti ir jauni, līdz šim neizstādīti darbi, tapuši pusotra gada laikā.

Par izstādi 'Nobīde'

Darbu ekspozīcija ietver septiņas elektroniskas un kinētiskas instalācijas–objektus, kurus tematiski un formāli vieno autora refleksija par instrumentālu un rezonantu sabiedrību, kā atskaites punktu pieņemot ideju par mūsdienu cilvēka uztveres līdzsvarošanos, kur netiek izcelts viens uztveres mehānisms – vizuāls, audiāls vai taktīls, bet ir raksturīgs procesuāls paralēlisms un sinhronitāte.

Elektroniskā ekosistēma ir transformējusi cilvēku no fragmentēta indivīda, kāds tas bija rakstības un drukas kultūrā, uz lomu kolektīvā identitātē ar kopienas bāzi. Tādējādi neizbēgama ir nobīde uztverē un mijiedarbībā ar apkārtējo pasauli.

Formāli radītie darbi seko vienotam motīvam – to diskrētam tēlniecisku objektu raksturam. Katrs no tiem ir noslēgta, intraverta sistēma, kura funkcionē pēc precīzi definētiem nosacījumiem un aizņem noteiktu laiktelpas segmentu. Lai arī uzskatāma loma tiek piešķirta kompozīcijai, estētikai un dinamikai – formai kustībā vai gaismas un kustības radītajiem tēliem, autora interese neaprobežojas ar pašpietiekamu kinētisku vai estētisku formu apguvi, bet ir vērsta uz radīšanas procesu kā veidu, kurš atspoguļo digitālās infrastruktūras vēstījumu.

Krists Pudzens (1981) studējis Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā – Tēlniecības nodaļā. Viņš izglītību tradicionālās mākslas specialitātē pakāpeniski apvieno ar jauno tehnoloģiju, elektronikas un programmēšanas radītajām iespējām, personīgajām zināšanām un pieredzi šajā sfērā. Strādā jauno mediju mākslas žanrā un kopš 2008. gada regulāri piedalās nozīmīgos laikmetīgās mākslas un tehnoloģiju festivālos Latvijā un ārvalstīs.

Par izstādi "Barošanas migla"

Portretētās sievietes ir mākslinieces laikabiedres – draudzenes, radinieces un kolēģes – visas ar pavisam konkrētu iezīmi, proti, viņas pabijušas vai joprojām ir tā sauktajā barošanas miglā.

Tas ir psihofizisks stāvoklis, kurā sieviete nonāk, kopjot mazu bērnu. Dzīve barošanas miglā ir visdažādākā – katram portretam ir savs stāsts. Dažas miglā noslēpās, dažas tajā apmaldījās, dažas – nozaudēja savu bērnu tēvus.

Viena no gleznu modelēm mākslas kritiķe Ieva Lejasmeijere par "Barošanas miglas" sēriju saka: "Raugoties no iekšpuses, mierīgi atskārstu, ka intelekts var būt kaislīgs un dokumentālisms – glezniecisks."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!