Foto: Marts Norenbergs
Trešdien, 9. septembrī, pulksten 18.00 Jāņa Akuratera muzejā, Ojāra Vācieša iela 6a, Rīgā, Dzejas dienu programmā notiks pasākumu "Dzejnieki un māksla. Mākslinieki un dzeja". Pasākumā katrs no vakara dalībniekiem ne tikai lasīs savus dzejoļus, bet parādīs arī kādu mākslas darbu.

Kā informē muzeja pārstāvji, pasākumā piedalīsies dzejnieki un mākslinieki Ruta Štelmahere, Ieva Rupenheite, Marija Luīze Meļķe, Vīlipsōns (Aivars Vilipsons) un Andris Breže (Žebers). Vakaru vadīs dzejnieks Aivars Eipurs.

Marija Luīze Meļķe (1997) ir viena no talantīgākajām jaunās paaudzes dzejniecēm. Par Marijas Luīzes Meļķes dzejoļu kopu septiņu jauno dzejnieku antoloģijā "Kā pārvarēt niezi galvaskausā?" (2018) Kārlis Vērdiņš rakstījis: "Viņas dzejoļos aiz ārējās, tīši gribētās valodas neveiklības slēpjas interese par absurda literatūras poētiku un jauna cilvēka pieaugšanas drāmas ar dažādām mulsinošām situācijām, kurās cilvēki mācās komunikāciju, piedzīvo gadalaiku maiņu, izmēģina sevi dažādās sociālajās lomās un nodarbēs."

Ieva Rupenheite (1969) ir dzejniece ar minimālisma un tēla precizitātes dominanti, dzejoļu krājumu "vajadzīgo pasvītrot" (2001), (2007), "nepāriet" (2014) autore. Strādā Ventspils muzejā, dzīvo pie jūras, šobrīd top jauns dzejoļu krājums. Krājums "melnas krelles" ticis nominēts Literatūras gada balvai.

Žebers (īstajā vārdā Andris Breže, 1958) – mākslinieks, savas paaudzes klasiķis, kurš vairumam asociējas ar ekspresionismu un instalācijām, taču arī atzinību guvis dzejnieks. Pseidonīms veidots kā uzvārda anagramma. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Veidojis dizainu Čārlza Bukovska dzejas izlasei "Kodiens" (2020), arī agrāk darbojies grāmatu mākslā (Klāva Elsberga "Bēdas uz nebēdu" (1986); Andra Neiburgas "Stāsts par Tilli un Suņu vīru" (1991); Hardija Lediņa un Jura Boiko "Ciku caku caurā tumba", (2016, sērija "Bikibuks")). Divu gadu desmitu laikā iznākušas divas Žebera grāmatas – dzejoļu krājums "Tetovējumi" (1988) un divkrājums "Šnabji/Blaknes" (2007), kas saņēmušas literārās balvas.

Ruta Štelmahere (1965) dzimusi un uzaugusi Jelgavā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūru Vizuālās mākslas apakšnozarē, A. Naumova un K. Zariņa gleznošanas meistardarbnīcu (2001). Kopš 1988. gada dzīvo Jēkabpilī. No 1988. līdz 1993. gadam pulciņu vadītāja Jēkabpils Skolēnu interešu namā. Kopš 1993. gada Jēkabpils mākslas skolas pedagoģe. Aktīvi piedalās izstādēs.

Dzejoļu publikācijas kopš 1983. gada. Izdoti dzejoļu krājumi "Ieskaties sēklai acīs" (1998), "Klēpis" (2011, autores ilustrācijas) un "Krekls" (2016). Krājumam "Klēpis" piešķirta Literatūras gada balva dzejā.

Mākslinieks, tēlnieks un grafiķis Vilipsōns (Aivars Vilipsons) ir ne tikai spilgts savā mākslā (kā raksta Ingrida Burāne: "Viņš nepiešķīra lielu nozīmi arī tam, ka viņu, kā mantras skaitot, salīdzināja ar Sigismundu Vidbergu, Kārli Padegu, Obriju Bērdsleju, Gustavu Klimtu un visiem citiem, kurus saista ar simbolismu, romantismu, dekadenci, dendijismu, melanholiju, divdomīgumu, secesionistiem un visiem pārējiem), bet pieteicis sevi arī literatūrā, kopdarbos ar Noru Ikstenu – "Sumpurņa suneti"(2011), "Ārprātija piedzīvojumi"(2017), "Suņa dzīve. Stāsti un suneti" (2019).

Autoru mākslas darbus iespējams aplūkot jau otrdien, 8. septembrī, muzeja darba laikā, no pulksten11.00 līdz 18.00.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!