Amanda Aizpuriete: Spiedīgos apstākļos radošā dzirksts degradējas
Foto: AFI

"Spiedīgos apstākļos radošā dzirksts degradējas," telefonsarunā ar portālu "Delfi" saka dzejniece Amanda Aizpuriete, kura pirms nepilna mēneša sagaidījusi sava dzejas un prozas krājuma "ledusskapja šūpuļdziesma" iznākšanu un drīzumā saņems arī savu pirmo bezdarbnieka pabalstu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aizpuriete oponē dzejnieka un literatūrkritiķa, šī gada Literatūras mūža balvas saņēmēja Knuta Skujenieka nesen teiktajam, ka nekas nespēs latviešu literatūru iznīcināt un autori turpinās strādāt jebkādos apstākļos "kaut par velti".

"Rakstnieka radošā dzirksts spiedīgos apstākļos varbūt arī neizdzisīs, bet tā var smagi degradēties. Ja materiālās iespējas ir ļoti ierobežotas, tad rakstniekam nav iespēju savus darbus salīdzināt ar to, ko dara citi. Protams, daudz informācijas var atrast arī internetā, tomēr tā ir izkliedēta un nav tik pilnīga kā tā, ko iespējams gūt klātienē.

Es pēc mēneša saņemšu savu pirmo bezdarbnieka pabalstu, bet patiesībā es ļoti vēlētos, lai mani kāds nodarbina, lai varu strādāt. Tā ir daļa no radošās dzirksts uzturēšanas," sarunā ar "Delfi" stāsta Aizpuriete.

Tāpat viņa norāda, ka patlaban jaunajai literātu paaudzei nav iespēju publicēties. "Šobrīd jauno literātu vienīgā iespēja izpausties ir lasījumi savējo lokā. Skumji, ka patlaban jaunā literātu paaudze aug bez manāmām iespējām publicēties," atzīst Aizpuriete un piebilst, ka no vecāka gadu gājuma literātiem - viņas kolēģiem - viņa jūt koleģiālu vienaldzību.

"Piemēram, pirms 30 vai pat vēl 20 gadiem viss bija citādi, bet šobrīd es izjūtu izteiktu koleģiālu vienaldzību. Ja agrāk es regulāri kolēģus informēju par savām jaunajām grāmatām, tad šobrīd es vairs to nedaru viņu vienaldzības dēļ," saka rakstniece.

Uz jautājumu, vai jauniešus interesē dzeja un vai viņa ir pamanījusi kādu ļoti talantīgu jauno literātu, Aizpuriete atbild, ka, viņasprāt, viens no talantīgākajiem jaunās paaudzes literātiem ir Henriks Eliass Zegners.

"Vispār jau dzeja nekad nav bijusi īpaši populāra, izņemot varbūt ļoti lielu mākslinieku dzeju, tomēr redzu, ka arī mūsdienās jaunieši interesējas par dzeju, stāsta viens otram, ko ir lasījuši," rezumē rakstniece.

Jau ziņots, ka neilgi pēc savas dzimšanas dienas 28. martā, aprīļa sākumā iznāca Amandas Aizpurietes dzejas un prozas krājums "ledusskapja šūpuļdziesma".

Aizpuriete saņēmusi Bavārijas Mākslas akadēmijas Dzejas balvu un H. Bīnekes prēmiju (1999. gadā), Dzejas dienu balvu Latvijā (2000. gadā), Literatūras gada balvu par labāko atdzejojumu (2003. gadā).

Rakstnieces darbi daudz tulkoti, viņas grāmatas iznākušas lietuviešu, vācu, krievu, zviedru un somu valodā, darbi iekļauti arī antoloģijās un kopkrājumos Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Islandē, Vācijā, Bulgārijā, Turcijā un Kanādā.

Amanda Aizpuriete: Spiedīgos apstākļos radošā dzirksts degradējas
Foto: Mansards

Tags

Amanda Aizpuriete
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form