13. oktobrī aprit 145 gadi kopš dzimis rakstnieks un dzejnieks, "bālo zēnu" – nelaimīgo sapņotāju un ideālistu tēlu – latviešu literatūrā radītājs Jānis Poruks. Pieminot latviešu literatūras klasiķi, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā aplūkot Jāņa Poruka fotogrāfijas no arhīva krājuma.
Latviešu rakstnieks un dzejnieks Jānis Poruks dzimis 1871. gada 13. oktobrī Cēsu apriņķa Druvienas pagasta "Prēdeļos".
Poruks mācījies Druvienas pagastskolā, Liezeres draudzes skolā, Cēsu pilsētas skolā un Rīgas Politehnikuma priekšskolā. Ar mecenātu un labvēļu atbalstu Jānis Poruks studējis Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā (1893.-1894. gadā), kur mācījies mūziku, tomēr naudas trūkums licis atgriezties Rīgā. Studējis arī ķīmiju Rīgas Politehnikumā, no kura par nemieriem līdz ar teju 300 citiem latviešu studentiem atskaitīts, tomēr vēlāk tajā atgriezies studēt komerczinātnes.
Darbojies laikrakstā "Mājas Viesis" un žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts", īsu brīdi strādājis arī par skrīveri un muižas pārvaldnieku.
Jānim Porukam nebija lemts ilgs mūžs, viņš mira 1911. gada 25. jūnijā psihiatriskajā slimnīcā Tērbatā (tagadējā Tartu), Igaunijā. Apbedīts Cēsīs, bet 1924. gadā pārapbedīts Rīgas Meža kapos, kur 1930. gadā uzstādīts Teodora Zaļkalna veidotais kapa piemineklis.
Jau Cēsu pilsētas skolas laikā izdotas pirmās Poruka publikācijas. Pirmais plašākais publicētais darbs bija vācu valodā Berlīnē izdotā grāmata "Nākotnes reliģija" (1894). Poruks atstājis vairākus latviešu literatūras pieminekļus – stāstus "Kauja pie Knipskas", "Pērļu zvejnieks", romānu "Rīga", dzejas krājumu "Dzejas". Vēl Poruka dzīves laikā Atis Ķeniņš sakopojis un izdevis viņa kopotos rakstus.
Darbus parakstījis ar vairākiem citiem pseidonīmiem, tai skaitā "Nemo", "Adagio", "Parsifals".
