Arhīva foto: Dzejniecei Mirdzai Ķempei – 110
Foto: Arhīva foto

9. februārī aprit 110. gadi kopš dzimusi mīlas lirikas meistare, latviešu dzejniece Mirdza Ķempe. Pieminot jubilāri, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs piedāvā ielūkoties fotodokumentos, kuros ir redzama Mirdza Ķempe.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mirdza Ķempe bija spilgta parādība latviešu literatūrā. Dzeju sākusi rakstīt jau 20. gadsimta 20. gados. Viņa bija pirmā latviešu dzejniece, kura pēc Otrā pasaules kara izdeva mīlas lirikas krājumu – "Drauga vārdi" (1950). Padomju Latvijā dzejniece izpelnījās dažādus apbalvojumus un Tautas dzejnieces titulu. Liela daļa no Mirdzas Ķempes dzīves norisinājās Rakstnieku savienībā, audzinot jaunos dzejniekus. Tāpat vērā ņemama dzejnieces spēja Padomju Latvijā vienlaikus sadzīvot ar sistēmu un palikt neatkarīgai un uzticīgai saviem ideāliem, palīdzot gan trimdas, gan izsūtītajiem latviešu autoriem.

Mirdza Ķempe ir dzimusi 1907. gada 9. februārī Liepājā. Pēc Liepājas Valsts vidusskolas pabeigšanas Ķempe 1927. gadā pārcēlās uz Rīgu, iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, kur studēja ekonomiku, bet pēc gada studijas pārtrauca un sāka strādāt Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju un korespondenti. 1931. gadā Mirdza Ķempe apprecējās ar rakstnieku Eriku Ādamsonu, tomēr laulība pirms Otrā pasaules kara izjuka.

Otrā pasaules kara laikā dzejniece Latvijas teritoriju pameta, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā un Maskavā, bet 1944. gadā atgriezās Latvijā. Strādāja Latvijas PSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju. Leļļu teātra vajadzībām tika sarakstītas vairākas lugas bērniem. No 40. gadu beigām Mirdza Ķempe bija konsultante Latvijas Rakstnieku savienībā, kur izvirzījās par autoritatīvu jauno dzejnieku audzinātāju.

Dzejnieces mūžs aprāvās 1974. gada 12. aprīlī, un viņas pēdējā atdusas vieta ir Raiņa kapi Rīgā.

Tags

Mirdza Ķempe
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form