Jāņa Tomaša pirmais krājums "Melnie darba cimdi" (2016) bija sensācija daudz piedzīvojušajā latviešu dzejas vidē. Par pirmo grāmatu autors saņēma gan Latvijas Literatūras Gada balvu par spilgtāko debiju, gan LTV un Latvijas Radio balvu "Kilograms kultūras", gan Dzintara Soduma balvu. J. Tomaša dzeju raksturo svaigas, neparastas metaforas savienojumā ar sirsnīgu un ironisku uztveri, ko pauž vīrietis spēka gados. Arī otrais dzejoļu krājums un tā nosaukums "Smagatlētika" šos spēka gadus apliecina.
Grāmatas redaktors Aivars Eipurs krājuma ievadā raksta: "Jāņa Tomaša otrajā dzejoļu krājumā "Smagatlētika" latiņa nav laista zemāk, bet gan pacelta augstāk. Tas ir dzejas atlēta cienīgi. Šeit autoram izdevies atbrīvoties no pirmajā grāmatā vietām manāmajiem lēcieniem sāņus viena dzejoļa robežās. Ar pirmo grāmatu tika iegūtas ne tikai balvas, bet arī pieredze, tāpēc šajā grāmatā dzejoļi tiek turēti grožos stingrāk. Daba, lietas un cilvēki kalpo par vielu apburošām metaforām – tādām, kurām līdzīgas, pamanījis kur citur, saukšu par tomašveidīgām. Ar tām Providence un mūza Tomašu joprojām lutina, padarot daudzus dzejoļus par īstiem piedzīvojumiem."