Foto: Shutterstock

20. maijā aprit 10 gadu, kopš ar laikraksta "Diena" gādību Latvijas grāmatu pasaulē ieradās izdevniecība "Dienas Grāmata", kas kopš 2009. gada ir patstāvīgs uzņēmums.

Šo desmit gadu laikā "Dienas Grāmata" laidusi klajā 300 pirmizdevumu – 160 latviešu oriģinālprozas darbus un 140 tulkojumus, gan daiļliteratūru, gan dokumentālo un populārzinātnisko literatūru, kopā pāri par pusmiljonu grāmatu.

"Dienas Grāmatas" autoru un tulkotāju grāmatas 10 gadu laikā saņēmušas kopskaitā vairāk nekā 40 literāru balvu, kas apliecina gan literatūras profesionāļu, gan lasītāju atzinību, vēsta izdevniecības pārstāvji.

Sveicot "Dienas Grāmatu" apaļajā jubilejā, "Delfi Kultūra" piedāvā piecu izcilu šī apgāda izdotu grāmatu izlasi.

Imants Ziedonis, Nora Ikstena 'Nenoteiktā bija'


Foto: Publicitātes attēli

2006. gadā Imants Ziedonis un Nora Ikstena kopā ar pianistu Vestardu Šimku atvēra grāmatu izdevniecības "Dienas Grāmata" jaunumu - 'Nenoteiktā bija'.

Grāmatu uzrakstījusi Nora Ikstena, tā tapusi Ziedonim un Ikstenai sarunās šķetinot dzejnieka domas par viņa bērnību, viņa saknēm, par to, kas viņš ir un kāpēc. Ikstena, kas gandrīz gadu bija dzejnieka medijs, saka: "Man likās - ja Imants grib stāstīt, man ir jāklausās. Vienalga, ko viņš stāstīs un kā".

Tā ir grāmata par Dzejnieka dzimtu, bērnību un Valodas noslēpumu, par laikiem, kad viņi abi - Dievs un Dzejnieks - vēl bija mazie bērni.

Grāmatai ir 216 lapaspuses, tā ilustrēta ar vairāk nekā 50 fotogrāfijām no Ziedoņa un viņa ģimenes personīgā arhīva. Grāmatas literārā redaktore ir Gundega Blumberga, māksliniece - Ingrīda Zābere. Grāmata ir veidota divās iesējuma versijās - klasiskajā un ekskluzīvajā. 

Laima Muktupāvela 'BrāliBrāli'


Foto: Publicitātes attēli

"BrāliBrāli" ir Laimas Muktupāvelas 2008. gadā klajā laista grāmata par brāļiem Kokariem. 

Grāmatu papildina Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna speciāli veidots fotoseriāls, kā arī fotogrāfijas no abu brāļu personīgajiem arhīviem.

Viktors Suvorovs 'Ledlauzis'


Foto: Publicitātes attēli

Izdevniecība "Dienas Grāmata" 2005. gadā klajā laida Viktora Suvorova vēsturisko romānu "Ledlauzis".20. gadsimtā divas pasaules lielvaras saplosīja Eiropu. Nirnbergas tiesa uz apsūdzēto sola kā kara izraisītājus un noziedzniekus sēdināja vācu ģenerāļus... - bet kurš tad patiesībā sāka Otro pasaules karu? 

Kurš jau kopš divdesmitajiem gadiem nopietni plānoja un nepārprotami gatavojās pasaules "atbrīvošanas" karagājienam? Kurš jau krietni pirms "pēkšņā un negaidītā" vācu uzbrukuma Padomju Savienībai, pats ar nazi rokā bija "aizmaršējis" līdz pat vācu naftas sirdij - Rumānijai? Kurš jau krietni pirms "negaidītā" kara sākuma bija savilcis visu savu - un stratēģiski izvērtējot - tikai un vienīgi uzbrukumam, ne aizstāvībai paredzēto karaspēku pie "atbrīvošanas" akcijās paplašinātajām rietumu robežām?Šī grāmata ir kara stratēģijas trilleris. Vārdus Ledlauzis un Suvorovs lasītājs droši vien atminas no deviņdesmitā gada Avota numuros publicētajiem fragmentiem, tulkotiem no vācu valodas. 

Lasītājs jau sen pelnījis šī darba oriģināla tulkojumu. Ledlauzis ir ne tikai aizraujoša grāmata, - ar šo darbu autors ir uzcēlis pieminekli cilvēces aklumam - viņa izmantotie materiāli ir oficiāli padomju dokumenti, uz kuriem, palūkojoties bezkaislīga un vērīga lasītāja acīm, atklājas baisa un viennozīmīga aina...

Autors Viktors Suvorovs (īstajā vārdā Vladimirs Rezuns) dzimis 1947. gadā. Savu militārista karjeru sācis jau vienpadsmit gadu vecumā Suvorova vārdā nosauktajā Voroņežas karaskolā. Augstāko militāro izglītību ieguvis Kijevā. Bijis Pievolgas kara apgabala izlūkošanas pārvaldes štāba virsnieks; no 1970. gada - PSKP CK nomenklatūras darbinieks. 1974. gadā beidzis Militārās diplomātijas akadēmiju. Četrus gadus nostrādāja PSRS Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) diplomātiskajā rezidentūrā Ženēvā. 1978. gada 10. jūnijā - apsūdzēts Dzimtenes nodevībā - bēg uz Lielbritāniju.

Padomju Savienība viņam aizmuguriski piesprieda nāvessodu.

Lato Lapsa 'Indija ne pa jokam. Un Pakistāna arī'


Foto: Publicitātes attēli

2010. gadā apgāds "Dienas grāmata" laida klajā aizraujošo ceļojumu grāmatu "Indija ne pa jokam. Un Pakistāna arī", kas papildināta ar autora - Lato Lapsas - fotogrāfijām, kā arī derīgu uzziņu informāciju.Šī grāmata ieinteresēta aculiecinieka acīm rāda nevis sieviešu žurnālos tik bieži apjūsmoto Indijas "eksporta variantu", kur sniegbaltos tempļos zaļu pļavu vidū viedi vecūkšņi seko savai karmai, ar prieku mācot ciniskajiem, stresā un savtīgumā dzīvojošajiem eiropiešiem patiesās dzīves gudrības, bet gan to, kur savas reālās dzīves priekus un bēdas ik dienu piedzīvo paši indieši un pakistānieši. Abas šīs zemes ir tā pasaules daļa, kur kaut kas neiespējams, pat vienkārši neiedomājams cilvēku piemeklē ik uz soļa, tikko viņš šo soli sper sānis no tūristu iemītās takas. Un šīs grāmatas autors to tiešām ir darījis ne pa jokam.

Aizraujošo stāstījumu ilustratīvi papildina autora fiksētie mirkļi krāsainās fotogrāfijās. Tāpat pielikumā rodama atsevišķa nodaļa par praktiskām lietām, kas būtu jāzina, dodoties ceļojumā, piemēram, par valsts uzbūvi, drošības jautājumiem un finanšu norēķiniem, dzīvošanas, ēšanas, iepirkšanās un uzvedības paradumiem.

Fragments no grāmatas priekšvārda:

Atgriezies Kalkutā, es stundām klīdu tieši zem Hāuras milzīgā dzelzs tilta izvietotajā vairāk nekā simt gadu vecajā Malik Ghat ziedu tirgū - pa daļai graustu ielu, pa daļai neizsakāmi krāsainu kāzu altāri, pa daļai komposta kaudzi, kur ik dienas tirgojas vairāki tūkstoši ziedu audzētāju un pārpircēju, kur lotosi samesti milzīgās kaudzēs, bet cilvēki izskatās pēc staigājošām ziedu virteņu gubām.

Un vēl tai pašā Kalkutā es kā zaķītis rikšoju pa ielu, mēģinot izvairīties no krāsota ūdens maisiņiem, kuri kā lietus bira no katra loga. Tikai vēlāk uzzināju, ka ir taču pusotru gadu tūkstoti senie pavasara atnākšanas, prieka un līksmības Holi svētki, kuros pierasts paziņas un nepaziņas nokrāsot visos iespējamos veidos. Vietējā prese ne velti aicināja visus kārtīgi sagatavoties vieglākai krāsu nostdabūšanai - kārtīgi ieziesties ar sezama vai kokosriekstu eļļu, zem nagiem pasmērēt vazelīnu un, kas īpaši būtiski indiešu daiļā dzimuma pārstāvēm, labāk jau pēdējo nedēļu pirms Holi atturēties no vaksācijas un ādas balināšanas procedūrām.

Kaimiņvalsts galvaspilsētā Islāmābādā es, zobus šņirkstinot, pārlaidu smilšu vētru. Kamēr vējš plosījās ar simt kilometru ātrumu stundā un nogalināja divus cilvēkus, tiem uzgāžot reklāmas stendu, sēdēju viesnīcā un no avīžu skrandām numurā uzzināju: līdz pat 2006. gadam šeit bija spēkā likums, kas paredzēja - sievieti uzskata par izvarotu tikai tad, ja "iekļūšanas aktam" ir četri liecinieki - pieauguši vīrieši ar labu reputāciju. Taču, ja tādu nav, sieviete vienkārši ir stājusies nelikumīgās seksuālās attiecībās, bet, ja tā, sods par to - tātad laulības pārkāpšanu - var būt pat nomētāšana ar akmeņiem.

Neatkarīgo cilšu teritorijās tai pašā Pakistānā runīgs šoferis manas zināšanas vēl papildināja: gan par izvarotas studentes ģimeni, kas nesen draudējusi sadedzināties policijas iecirkņa priekšā, ja korumpētie likuma sargi nepieņems viņu iesniegumu un nesāks izmeklēšanu, gan par sievieti, ko bija izvarojis viņas vīratēvs, pēc kā virkne musulmaņu garīdznieku visā nopietnībā ierosinājusi - nu viņai atliek tikai precēties ar varmāku. Beidzot mīlaskārais vīratēvs tomēr ticis pie desmit gadiem cietumā.

Dalailamas trimdas mītnes vietā Dharmsālā, kur par augošu noziedzības līmeni gādā trimdas tibetieši, cienījams vīrs oranžās drēbēs man būtībā uztiepa kādu jauniznākušu grāmatu par Budas patieso dzīvi un nāvi. To krietni vēlāk lasot svētās Vārānasi pilsētas Čaukhandi stūpas pavēnī - vietā, kur Buda sastapies ar saviem pirmajiem mācekļiem, - es nekādi nespēju saprast, kā viens acīmredzot dziļi ticīgs cilvēks var ieteikt lasīt grāmatu, kurā aprakstīts, kā viņa globālās reliģijas pamatlicējs sekmīgi laipojis galmu intrigās, bet mūža nogalē, vecs un slims, nodots un pamests, palicis bez politiskā atbalsta un iztikas līdzekļiem, cietis neveiksmes itin visā un visvairāk jau savas mācības izplatīšanā, beigu beigās miris no saindētas cūkgaļas.
Čenajā - ko vēl salīdzinoši nesen sauca par Madrasu - man stāstīja par vīru, vārdā Sandžajs Šarma, kas ar automašīnu atbraucis četrus tūkstošus kilometru, lai tikai nodrošinātu labāko medicīnisko aprūpi savam sunim - nepilnu pusotru gadu vecajam bokserim Bonksijam. Sunim, lūk, nepatīk slēgtas durvis, tā ka braukšana ar vilcienu atkrita. Arī lidmašīna nederēja, jo saimnieks uztraucās, vai bagāžas nodalījumā sunim ar sirdsdarbības problēmām būs pietiekami skābekļa, - un atlika vien pašam sēsties pie stūres.

Tai pašā Bombejā es caur koku lapotni mēģināju saskatīt Klusuma torņus, kuru virsotnē parsi maitasputnu vajadzībām novieto savus mirušos, un iepazinos ar municipālo žurku ķērāju, kura minimālā norma ir trīs desmit noķertu grauzēju vienā naktī; Thatā, netālu no Kīndžaras ezera Pakistānā, es stundām klejoju pa pasaules lielāko kapsētu, kur kopumā apbedīti apmēram simt divdesmit pieci tūkstoši sufiju svēto; Multānā man nenācās viegli slēpt smaidu, kad jau padsmito reizi klausījos, ka pilsēta, lūk, esot vienā vecumā ar grēku plūdiem, jo tieši tur uz dzīvi apmeties Noasa dēls...

Gundega Repše 'Jauki ļaudis'


Foto: Publicitātes attēli

Gundegas Repšes romāns "Jauki ļaudis", kas klajā laists apgādā "Dienas grāmata" ir spēcīgs, filozofiski un emocionāli izkāpināts cilvēka neizbēgamās vienatnības šifrējums, vēsta grāmatas izdevēji. 

Šai pasaulē ir tik daudz absurdā, ka lēmums vispārējas ekonomijas vārdā Zerībenmuižas veco ļaužu pansionātu apvienot ar jauniešu rehabilitācijas centru šķiet gluži vai pašsaprotams. Tomēr tāda vārda Zerieben, kā zināms, nav.

"Šī grāmata ir mana atbilde miesas kultam, cilvēcības komercializācijai, egocentrisma triumfa strupceļiem, nemākulībai mīlēt un atmiņas zudumam, ka esam šajā dimensijā mirstīgi ļaudis. Tā ir arī atbilde vispārējai daiļvārdībai.

Grants lavīna vai mākoņu sadursmes, noziegums un sāpes - tikai cilvēka vienreizība un gars nosaka tām mērogu," saka Gundega Repše.

Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska. Grāmata tapusi izdevniecības "Dienas Grāmata" latviešu literatūras projekta "Prāta piedzīvojums" ietvaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!