'Dzejas dienas 2013' - programma  (7)

"Dzejas dienu" pasākumos dzejas mīļotāji tiek aicināti atkal tikties ar sev iemīļotiem autoriem, iepazīt jaunos dzejdarus, kā arī uzklausīt ārvalstu viesus.

6.septembrī dienasgaismu ieraudzīs kārtējais dzejas disks, kam šoreiz dots nosaukums "Robežstūmējs". Diskā pašu autoru izpildījumā iekļauti Ronalda Brieža, Arvja Vigula, Henrika Eliasa Zēgnera, Ingas Gailes, Sergerja Timofejeva un Valta Ernštreita dzejoļi. Kompaktdisks kalpo kā sava veida laikmeta liecinieks, fiksējot aktuālo dzejnieku balsis un darbus.

5.septembrī pulksten 17 "Dzejas dienu" ietvaros "Vijoļšķūnī", Krasta ielā 31, notiks pasākums "Trimda".

Turpinot Ulda Bērziņa sākto metafiziskās dzejas lasījumu tradīciju, šā gada lasījumiem izvēlēta tēma "Trimda". Tas ir apvērsts stāvoklis tam, ko saprotam ar vārdiem "mājas", "dzimtene", "tēvzeme". Kāds to zaudē, kāds tā arī nekad nav ieguvis, kāds pat necer to iegūt šai saulē, kur visa pasaulīgā dzīvošana uzslieta vien kā ceļinieka telts. Šā vai tā, bet daudzi uz šo sirdī un nojēgā rezervēto vietu no sava pašreizējā stāvokļa skatās pāri fiziski tveramajam – metafiziski. Dzeja šķiet piemērota metode, kā par to domāt, vēsta "Dzejas dienu" rīkotāji.

"Trimda" arī turpina un papildina pērno tēmu "Svētceļojums".

Kopš Otrā pasaules kara un līdz pat šim brīdim trimda Latvijas ļaudīm ir arī jūtām un faktiem piesātināts vārds. Arī pašreizējās ļoti bieži visai nosacīti brīvprātīgās ekonomiskās emigrācijas dēļ.

Šogad lasa Liāna Langa, Andra Manfelde, Ruta Štelmahere, Uldis Bērziņš, Juris Kronbergs, Didzis Meļķis, Jānis Rokpelnis, Māris Salējs, Knuts Skujenieks.

5.septembrī pulksten 19 viesnīcā "Radisson Blue Latvija", Elizabetes ielā 55, "Dzejas dienu" ietvaros notiks pasākums – dzejas instalācijas atklāšana "Viesnīca Latvija: palimpsests".

Kādā 1974. gada svētdienā dzejniece Monta Kroma iet gar topošās viesnīcas Latvija būvlaukumu un, pūpolzaru šūpošanās nohipnotizēta, uzraksta lirisku dzejoli – veltījumu Rīgā savulaik visilgāk būvētajai augstceltnei. Dzejolī minētas trīs metaforiskās ēkas dzīves – zilā ilgu, flautas viegluma un burtnīcas rūtiņu. Vēstures perspektīvā tās pārklājas ar pavisam konkrētiem stāstiem par pirmskara un padomju ēras sākumā dzīvīgo restorānu un veikalu kvartālu un par tā uzspridzināšanu, dodot vietu vērienīgajam būvniecības projektam, kurā noraugās akmenī kaltais Ļeņina tēls, kas 1991. gadā viesnīcas pakājē simtiem aculiecinieku klātbūtnē tiek gāzts. Latvijas bibliotēku, muzeju un arhīvu glabātās foto un video liecības turpina mūsu pašu pieredzes fiksējumi šodien, kad viesnīca mainījusi vārdu (Radisson Blu Hotel Latvia) un no padomiska varas simbola kļuvusi par eiropeisku standartu.

Palimpsests ir rokraksts, kas rakstīts uz pergamenta, no kura iepriekšējais teksts ir nomazgāts. Ūdens noskalo atmiņu bildes, ļaujot uz ekrāna klāties nākamajām. Kromas dzejoļa rindas pulsē šai vēstures mutulī, aicinot saskatīt skaisto un inspirējošo arī šodienas viesnīcas veidolā un šodienas Rīgas sejā, vēsta festivāla rīkotāji.

5.septembrī pulksten 20.30 "Totaldobže" mākslas centrā, Ūnijas ielā 8, korpuss 2, notiks dzejas performance "Mūsu dienu skaņu celiņš".

Ieejas maksa – 3,5 lati.

Četri spožākie savas paaudzes dzejnieki – Anna Auziņa, Inga Gaile, Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls – un muzikālā grupa Sigma apvienojušies, radot dzejas un mūzikas kompozīciju "Mūsu dienu skaņu celiņš", vēsta "Dzejas dienu" rīkotāji.

Pasākumā parādīsies gan katra dzejnieka personība, gan visu balsis savīsies vienotā skanējumā – no liriskām un skumjām līdz sociāli aktīvām, ironiskām un provokatīvām intonācijām. Dzejas un mūzikas kompozīcija sniedz ne tikai audiālu piedzīvojumu, tā veidota kā iestudējums, kurā izmantoti skatuviskās izteiksmes līdzekļi, kas ļauj skatītājam tuvplānā sastapties ar dzeju, mūziku un to radītājiem.

Visi dzejnieki, kas piedalās projektā, pēdējā laikā likuši par sevi runāt. Inga Gaile saņēmusi Ojāra Vācieša literāro prēmiju par dzejas krājumu "Migla" (2012), pirms gada šo atzinību guvis Annas Auziņas dzejas krājums "Es izskatījos laimīga". Arvim Vigulam 2012. gada vasarā iznāca dzejas krājums "5:00", kura manuskripts ticis apbalvots ar Annas Dagdas prēmiju. Savukārt Kārlim Vērdiņam aizvadītajā rudenī klajā laista kopotā dzejas grāmata "Mēs".
Par grupas "Sigma" dibināšanas laiku uzskatāms 2006. gads, lai gan pirmsākumi meklējami 2005. gada nogalē, kad trīs no grupas Punch dalībniekiem pēc tās izjukšanas vienojās par jauna projekta radīšanu. Kopš dibināšanas grupas sastāvs nedaudz mainījies un šobrīd grupu muzikāli un idejiski balsta trīs dalībnieki: Jānis Ozoliņš (klavieres un vokāls), Kaspars Lastovskis (basģitāra) un Uģis Eihvalds (bungas).

Scenārijs: Kārlis Vērdiņš. Režija: Inga Surgunte, Maija Treile. Māksliniece: Marija Rozīte.

Projekts "Mūsu dienu skaņu celiņš" tapis sadarbībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeju.

Atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Pirmizrāde: 2012. gada 29. novembrī Rakstniecības un mūzikas muzejā.
Biļetes iepriekšpārdošanā www.bezrindas.lv un pirms pasākuma. Biļešu rezervācija, rakstot uz biedriba.laikmets@gmail.com.

6.septembrī pulksten 18 klubā "Nabaklab" "Dzejas dienu" ietvaros notiks dzejas diska "Robežstūmējs" prezentācija.

Pēdējo divu gadu laikā latviešu literatūrā ienākuši jauni autori ar pirmajiem dzejas krājumiem, joprojām aktīvi turpina rakstīt arī jau labi zināmi dzejnieki. Piektais dzejas disks "Robežstūmējs" iecerēts kā refleksija par robežu pārkāpšanu, tradīcijas un novitāšu attiecībām dzejā, pretstatot dažādu paaudžu autorus, lai uzdotu jautājumu, kas ir radošu cilvēku vēlmes paplašināt jebkāda veida robežas pamatā. Aktuālās dzejas ieraksti tiks papildināti ar komponista un viena no labākajiem Latvijas aranžētāja Uģa Vītiņa oriģinālskaņdarbiem, atspoguļojot šīs mūzikas plašo skanējumu un iespējas, kā arī ar tās palīdzību paspilgtinot dzejas izteiksmi un ietekmi uz klausītāju. Dzejas diska muzikālo fonu Uģis Vītiņš veidos kā ieskatu pasaules tautu mūzikas skanējumā, radot īpaši konkrētiem dzejas tekstiem pieskaņotus skaņdarbus, vēsta "Dzejas dienu" rīkotāji.

Dzejas diskā iekļauti Annas Fomas, Arta Ostupa, Arvja Vigula, Dainas Sirmās, Eduarda Aivara, Henrika Eliasa Zēgnera, Ingas Gailes, Ingmāras Balodes, Ivara Šteinberga, Jāņa Rokpeļņa, Jāņa Vādona, Justīnes Janpaules, Kārļa Vērdiņa, Krišjāņa Zeļģa, Lara Krēsliņa, Pētera Draguna, Ronalda Brieža, Rutas Štelmaheres, Sergeja Timofejeva, Toma Treiberga, Valta Ernštreita un Žorža Uaļļika darbi.

Prezentācijā piedalīsies R.Briedis, A.Viguls, H.E.Zēgners, I.Gaile, S.Timofejevs, V.Ernštreits, mūzika – U.Vītiņš.

Tāpat 6.septembrī pulksten 20 klubā "Nabaklab" notiks radio "Naba" raidījuma "Bron-Hīts" sezonas atklāšanas ballīte "Bronhotēka VII".

Piedalīsies I. Balode, Ž.Uaļļiks, U.Bērziņš, J.Rokpelnis, J.Glazova, mūzika – "Honeymilk" (SE), Čipsis un Dullais, diskotēka – dj duets Skazka (radio "Naba").

7.septembrī pulksten 18 bārā "Chomsky" notiks ārvalstu dzejnieku lasījumi.

Bjorns Kūligs dzimis 1975.gadā, līdz šim viņa darbi publicēti vairākās dzejas un prozas antoloģijās, literārajos kalendāros un literārajos laikrakstos.

Viņš ir viens no izcilākajiem jaunākās paaudzes vācu dzejniekiem, 1997.gadā ieguvis LiteraturWERKstatt Berlin 5. brīvā mikrofona balvu, 2007.gadā ieguvis "Preußische Seehandlung" fonda stipendiju literārajam darbam un Berlīnes senāta 2008.g. stipendiju.

No 2006. līdz 2009.gadam vadījis "LiteraturWERKstatt Berlin" dzejas darbnīcu "brīvie dzejoļi".

Bjorns Kūligs dzīvo un strādā Berlīnē, 2013.gadā iznācis viņa dzejas krājums "Klusums starp nulli un vieninieku" (Hanser Berlin izdevniecība) un bilingvāls dzejas krājums "Ich habe den Tag zerschnitten / Es sagriezu dienu" Rīgā, par pasākuma īpašo viesi stāsta "Dzejas dienu" rīkotāji.

Arī 11. septembrī, turpināsies ārvalstu dzejnieku lasījumi - Rīgas Ebreju kopienas muzejā "Ebreji Latvijā" Skolas ielā 6 plkst. 17 dzeju lasīs Amirs Ors (Izraēla) un J.Vādons.

Vēlāk, plkst. 19 grāmatnīca "Robert`s Books" Dzirnavu ielā 51 dzeju lasīs Dragana Tripkoviča (Melnkalne), Milans Dobričičs (Serbija), Edvards Hiršs (ASV), J.Vādons un A.Viguls.

Kā vēsta pasākuma organizatori, Japāņu dzejniece Konno Mari Rīgā lasīs tankas no sava trīsvalodu dzejas krājuma "Zvaigžņveida sniega kristāls" (2010), ka arī jaunāku dzeju, kurā pieminēta cunami un kodolstacijas katastrofa Japānā 2011. gadā.

Japāņu bambusa flautu jeb shinobue spēlēs Akihiro Hara un Keiko Hara. Pagājušā gada oktobrī Japānā Konno Mari organizēja divus koncertus ar nosaukumu "Zvaigžņveida sniega kristāls: bambusa flautas un dzejas atbalsošanās", kuros bija apvienota mūzika un dzeja japāņu, angļu un latviešu valodās. Šo Konno Mari ieceri palīdzēja īstenot minētie mūziķi Akihiro Hara un Keiko Hara, kā arī austrāliešu dzejniece Ameilja Fīldena (Amelia Fielden) un latviešu izpildītājmāksliniece Randa Medne.

"Čiekurkalna poēma" ir multimediāls kultūras projekts, kurā notiek poētiska saspēle starp Rīgas mikrorajona ikdienas vidi, tā iedzīvotāju pilsētas folkloru, kas rakstveidā izlasāma uz māju sienām, vārtrūmēs, luksoforu stabiem, māju durvīm, un ikvienu Baltās Nakts garāmgājēju.

"Čiekurkalns ir viens no retajiem precīzi organizētajiem Rīgas mikrorajoniem, kas atbilst ideālam priekšstatam par pilsētas infrastruktūru: to organizē 2 līnijas un 8 šķērslīnijas, kas sasaucas ar dzejas valodu, kuru arī organizē līnijās jeb rindās, kā arī ar klasisko dzejoļa formu- divām četrrindēm. Vēl viena līdzība starp poētiku un pilsētvidi ir tēlos, kas mēdz atkārtoties vairākas reizes, bet dažādos kontekstos, ar atšķirīgam nozīmēm," vēsta pasākuma organizatori.

Viņi sola, ka projektā būs iespējams vērot eksperimentu ar dzejas, multimediju un telpas uztveres formām, vizualizāciju iespējām un improvizācijām. "Čiekurkalna poēma atklāj jaunu kultūrtelpu, kas pēdējo gadu kultūras centralizācijas procesa rezultātā ir maz izmantota un neizzināta."

Lai piedalītos sacīkstēs, interesenti ar velosipēdiem aicināti tikties pie Lielā Kristapa skulptūras Daugavas krastmalā.

Viņa pirmais dzejoļu krājums "Mēnessērdzīgajiem" publicēts 1981.gadā, vēlāk Amerikas Dzejnieku Akadēmija Hiršam par to piešķīrusi Leivana jauno autoru balvu (1981), bet no Ņujorkas Universitātes saņemta Delmūra Švarca piemiņas balva. Par otro grāmatu "Nevaldāmā pateicība" autors saņēmis Nacionālā grāmatu kritiķu pulciņa balvu.

Kopš tā laika ir publicētas vairākas Hirša dzejas grāmatas, nesenākās no tām ir "Dzīvā uguns: jauni un atlasīti dzejoļi" (2011), "Īpaši rīkojumi"(2008), "Noguldi vietā tumsu" (2003), "Par mīlestību"(1998), "Pasaulīgie pasākumi" (1994) un "Nakts parāde" (1989).

Hiršs ir arī vairāku prozas izdevumu autors, starp tiem ir "Dēmons un eņģelis: meklējot mākslinieciskās iedvesmas avotu" (2002), "Atsaucīga lasīšana" (1999) un nacionālais bestsellers "Kā lasīt dzejoli un iemīlēties dzejā" (1999), ko dzejnieks Garets Hongo nosaucis par "kaislīgai refleksijai veltīta mūža augli" un "brīnišķīgu grāmatu gan laureātiem, gan iesācējiem". Kā pēdējā publicēta Hirša "Dzejnieka izvēle" (2007), kur apkopotas laikraksta The Washington Post grāmatu slejai divu gadu garumā sarakstītās iknedēļas vēstuļesejas.

Dzejniece Dana Gudjēra laikraksta Los Angeles Times grāmatu apskatā par Hirša dzeju teikusi: "Ir jābūt ļoti drosmīgam dzejniekam, lai nopakaļ Homēram, Vergīlijam, Dantem un Miltonam mestos bezdibenī… Hirša dzejoļi [ir] līdzcietīgi, bijīgi un reizēm atvieglojoši nežēlīgi."

Hiršs ir dažādu starptautisku organizāciju biedrs un saņēmis neskaitāmus starptautiski nozīmīgus literārus apbalvojumus. Bijis angļu valodas profesors Veina Valsts universitātē un Hjūstonas universitātē. Patlaban Hiršs ir Džona Saimona Gugenheima memoriālā fonda prezidents. 2008.gadā ievēlēts par Amerikas Dzejnieku Akadēmijas kancleru.

Vēlāk, tajās pašās telpās, J.Akuratera muzejā O.Vācieša ielā 6a, plkst. 15.30 notiks Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcu dalībnieku lasījumi "Katrs ar savu laiku", kurus vadīs Māris Salējs un Ronalds Briedis.

"Laiks ir saikne, kas savieno mūsu atmiņas ar gaidām. Katram tā ir atšķirīga, taču veidojas no kopīgiem krustpunktiem. Sava laika kopsakarības ar laikmetīgo un pārlaicīgo mēģinās rast arī jaunākās paaudzes dzejnieki," vēsta lasījumu rīkotāji.

"Raiņa un Aspazijas memoriālais dzīvoklis, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis, Ojāra Vācieša memoriālais dzīvoklis. Četri dzejnieki, kuru vārdos nosauktas ielas  un viņu piemiņas saglabāšanai darbojas memoriālie dzīvokļi - kulta vietas, kas it kā atvērtas visiem, tomēr, ar iepriekš pierakstīšanos un citiem savdabīgiem piemiņas rituāliem. Ar katru no dzejniekiem saistās noteikti urbānie mīti un vieta Rīgas kartē," vēsta ekspozīciju autors.

"Patētiskās kvartas" ir pirmā ekspozīcija Pētera Ķimeļa foto un dzejas audio ierakstu darbu ciklā.

Pirmdien, 9. septembrī Kaņepes Kultūras centrā Skolas ielā 15 notiks dzejnieka un Saimona Gugenheima fonda prezidenta Edvarda Hirša (ASV) lekcija par filantropijas attīstību un atbalstu kultūrai "Filantropa skats".

Edvards Hiršs dzimis Čikāgā 1950.gadā, mācījies Grinela koledžā un Pensilvānijas Universitātē ieguvis doktora grādu folklorā.

Viņa pirmais dzejoļu krājums "Mēnessērdzīgajiem" publicēts 1981.gadā, vēlāk Amerikas Dzejnieku Akadēmija Hiršam par to piešķīrusi Leivana jauno autoru balvu (1981), bet no Ņujorkas Universitātes saņemta Delmūra Švarca piemiņas balva. Par otro grāmatu "Nevaldāmā pateicība" autors saņēmis Nacionālā grāmatu kritiķu pulciņa balvu.

Kopš tā laika ir publicētas vairākas Hirša dzejas grāmatas, nesenākās no tām ir "Dzīvā uguns: jauni un atlasīti dzejoļi" (2011), "Īpaši rīkojumi"(2008), "Noguldi vietā tumsu" (2003), "Par mīlestību"(1998), "Pasaulīgie pasākumi" (1994) un "Nakts parāde" (1989).

Hiršs ir arī vairāku prozas izdevumu autors, starp tiem ir "Dēmons un eņģelis: meklējot mākslinieciskās iedvesmas avotu"(2002), "Atsaucīga lasīšana" (1999) un nacionālais bestsellers "Kā lasīt dzejoli un iemīlēties dzejā" (1999), ko dzejnieks Garets Hongo nosaucis par "kaislīgai refleksijai veltīta mūža augli" un "brīnišķīgu grāmatu gan laureātiem, gan iesācējiem". Kā pēdējā publicēta Hirša "Dzejnieka izvēle"(2007), kur apkopotas laikraksta The Washington Post grāmatu slejai divu gadu garumā sarakstītās iknedēļas vēstuļesejas.

Dzejniece Dana Gudjēra laikraksta Los Angeles Times grāmatu apskatā par Hirša dzeju teikusi: "Ir jābūt ļoti drosmīgam dzejniekam, lai nopakaļ Homēram, Vergīlijam, Dantem un Miltonam mestos bezdibenī… Hirša dzejoļi [ir] līdzcietīgi, bijīgi un reizēm atvieglojoši nežēlīgi."

Hiršs ir dažādu starptautisku organizāciju biedrs un saņēmis neskaitāmus starptautiski nozīmīgus literārus apbalvojumus. Bijis angļu valodas profesors Veina Valsts universitātē un Hjūstonas universitātē. Patlaban Hiršs ir Džona Saimona Gugenheima memoriālā fonda prezidents. 2008.gadā ievēlēts par Amerikas Dzejnieku Akadēmijas kancleru.

Vakara gaitā ikvienam skatītājam būs iespēja arī pašam kļūt par pasākuma programmas veidotāju, uzstājoties ar nelielu sev aktuālo dzejas darbu lasījumu. Organizatori informē, ka dzejai jābūt no publicēta latviešu vai ārzemju autora darbu krājuma, uzstāšanās garums var būt līdz piecām minūtēm.

Uz pasākumu aicināti arī tie, kas vēlas tikai dzirdēt, kas tad viņu kaimiņiem pašlaik ir dzejas pasaulē aktuālais vai varbūt uzzināt par kādu jaunu autoru, ar kura daiļradi pašiem vēlāk iepazīties. Skatītājus, kas nav pieteikušies fragmentus lasīt, pasākuma organizatori apsolās nesatraukt un priekšā nesaukt.

Pasākumu muzikāli papildinās postfolkloras grupa "Miglas Asni".

Ieeja pasākumā bez maksas.

Japāņu dzejniece Konno Mari Rīgā lasīs tankas no sava trīsvalodu dzejas krājuma "Zvaigžņveida sniega kristāls" (2010), ka arī jaunāku dzeju, kurā pieminēta cunami un kodolstacijas katastrofa Japānā 2011. gadā. Japāņu bambusa flautu jeb shinobue spēlēs Akihiro Hara un Keiko Hara.

Pagājušā gada oktobrī Japānā Konno Mari organizēja divus koncertus ar nosaukumu "Zvaigžņveida sniega kristāls: bambusa flautas un dzejas atbalsošanās", kuros bija apvienota mūzika un dzeja japāņu, angļu un latviešu valodās. Šo Konno Mari ieceri palīdzēja īstenot minētie mūziķi Akihiro Hara un Keiko Hara, kā arī austrāliešu dzejniece Ameilja Fīldena un latviešu izpildītājmāksliniece Randa Medne.

Pasākums "Runā dzejnieks!" ar dzejnieku A.Viguļa, E.Raupa,  E.Aivara, L.Brieža un U.Bērziņa piedalīšanos notiks arī sestdien, 14. septembrī, Rakstniecības un mūzikas muzejā Pils laukumā 2 plkst. 18.

Organizatori informē, ka savus jaunākos dzejas krājumus vienlaikus vērs vaļā dzejnieki, kam grāmatas iznākušas kopš iepriekšējām Dzejas dienām - Semjons Haņins, Artis Ostups, Marts Pujāts, Artūrs Punte, Edvīns Raups, Māris Salējs, Žoržs Uaļiks, Henriks Eliass Zēgners.

Klausītājiem būs unikāla iespēja ieraudzīt dzejas gada šķērsgriezumu visā tā savdabībā, dažādībā un kopsakarībās. Pasākumu vadīs Ronalds Briedis.

Dzeju lasīs Amirs Ors (Izraēla), Dragana Tripkoviča (Melnkalne), Milans Dobričičs (Serbija), Edvards Hiršs (ASV), A.Viguls un J.Vādons.

Hermanis Marģers Majevskis latviešu dzejas kopainā šķiet neparasts un dažā ziņā nepelnīti nesaprasts un piemirsts dzejnieks. Varbūt tādēļ, ka viņa dzejas stils – izsmalcināts un aristokrātisks – prasa īpašu, no latviešu dzejas ierastās poētikas atšķirīgu uztveri un nojausmu par H. M. Majevska dzejas stila avotiem – angļu, poļu, lietuviešu dzeju.

Trešais krājums ir iznācis jau pēc autora nāves. Pastāv divi šā krājuma manuskripta varianti, no kuriem pēdējais ieguvis grāmatas veidolu. Šajā vakarā runāt par Majevski un viņa pēdējo krājumu aicināti: dzejnieka atraitne Henrika Kukaine, tulkotāja Inese Paklone un dzejnieks Uldis Bērziņš. Dziesmas ar Majevska vārdiem izpildīs komponists Imants Zemzaris un dziedātāja Ieva Parša.

Par abiem pēdējā dzejoļu krājuma manuskriptiem runās vakara vadītājs Marians Rižijs.

Ieejas maksa: 1,50 lati, studentiem, skolēniem, pensionāriem - 1 lats.

"Tiksimies ar tiem, kas ar savu darbu nopelnījuši lasītāju noturīgu mīlestību un ieminuši savas poētiskās takas, izveidojot dzejas virzienus, kam seko un no kā mācās jauno dzejnieku paaudzes, kā arī ar jauno grāmatu autoriem," vēsta organizatori. Dzeju lasīs K.Vērdiņš,G.Godiņš, L.Langa, P.Draguns, H.E. Zēgners,  M.Pujāts, M.Salējs, J.Rokpelnis, I.Gaile un Ž.Uaļļiks.

Ceturtdien, 12. septembrī, plkst. 18.30 Krišjāņa Barona muzejā Kr.Barona ielā 3/5 norisināsies dzejas meditācijas vakars "Gaismas pavedieni", informē biedrība "Rīgas Šri Činmoja centrs".

"Vai esat dzirdējuši par gaismu, kas plūst, staro, viļņojas un līst, pieskaroties mūsu sirdīm un dzīvēm tik dažādos veidos un tik negaidītos brīžos? Ļausimies tās rasas pieskārieniem un gaismas rindu pavedieniem vārsmu un melodiju plūdumā, mēģināsim atklāt ne tikai tās klātbūtnes pēdas, bet arī tās mājokli sevī un citos kopā ar cittautu autoriem - V. Bleiku, Šri Činmoju, Rūmi, R. Tagori u.c. - un mūsu pašu - D. Bērzu, L. Breikšu, A. Eglīti, K. Krūzu, V. Moru, V. Svirski un citiem," par pasākumu vēsta organizatori.

Visiem interesentiem tiek ieteikts kabatā līdzi paņemt zvaniņu un dzejolīti, kurā katrs saskata kādu gaismas pavedienu.

Savukārt literatūrzinātniece Anda Kubuliņa KKC telpās piedāvās lekciju par verlibru, iekļaujot tajā paraugus no Ojāra Vācieša dzejas. Viņa saka: "Verlibra jautājums pirmkārt ir formas jautājums. Forma nav izplūdis bezizmēra teikums."

Lasījumu laikā tiks rādītas mākslinieces Solveigas Vasiļjevas video instalācijas.

Savas vīzijas par iedvesmu un liriku paudīs dzejnieki Māris Salējs un Kristaps Vecgrāvis. Savukārt pasākumu vadīs literatūrzinātniece Sandra Ratniece.

Vienlaicīgi pasākuma apmeklētājiem būs iespēja apskatīt izstādi "Henrijs van de Velde un Rīga".

Dzeju lasīs Čema Martiness (Katalānija), Zvjads Ratiani (Gruzija), A.Viguls un P.Draguns.

"Projekta ideja ir gaužām vienkārša – dzejnieki, nocelti no sava stikla kalna, kopā ar dzejas mīļotājiem dodas pastaigā (nu gluži kā tādā skolas ekskursijā) pa dažādiem Rīgas rajoniem un konkrētos punktos, kas atzīmēti kartē (katram dalībniekam ir atklātne ar pilsētas kartes fragmentu un autoriem) lasa dzeju. Tas ir kopīgs dzejisks piedzīvojums, radot īpašas sajūtas gan dzejniekiem, gan klausītājiem, jo vienmēr pastāv nejaušības moments – laika apstākļi, vides aspekti, apkārtējo cilvēku reakcija," vēsta ieceres autori.

Dzejas lasījumos piedalīsies A.Manfelde, U.Bērziņš, P.Draguns, A.Ostups, I.Gaile, I.Balode, R.Bargais, M.Pujāts, A.Viguls, J.Rokpelnis un teksta grupa "Orbīta"

Tikšanās plkst. 12 pie Latvijas Zinātņu Akadēmijas ēkas Akadēmijas laukumā 1.

Atsaucoties iepriekšējo sacīkšu dalībnieku ierosinājumam, Dzejas dienu 2013 ietvaros abu žanru pārstāvji sacentīsies vienā pasākumā, kaut arī vērtēti tiks atsevišķi. Dalībniekus vērtēs dzejas un repa profesionāļu žūrija: DJ-AG, Iveta Ratinīka, Skutelis un Toms Treibergs. Galvenā balva uzvarētājam dzejas grupā: dalība "Literārajā Akadēmijā", repa grupā: vienas dziesmas ieraksts profesionālā ierakstu studijā.

Konkurss norisināsies trīs kārtās. Pirmajai kārtai dalībniekiem iepriekš jāsagatavo lasījums/ brīvrunas priekšnesums (maksimālais ilgums – 2 min), kas var tikt papildināts ar paša dalībnieka sagatavotu muzikālu pavadījumu (rīkotāji nodrošina dalībniekiem rokas radio mikrofonu un iespēju atskaņot audio ierakstus). Žūrija priekšnesumus vērtēs 5 baļļu sistēmā.

Pēc vērtējumu summēšanas puse dalībnieku no katra žanra grupas iekļūs otrajā kārtā, kurā dzejas grupas dalībniekiem jāuzstājas ar dzejas lasījumu (līdz 2 min) bez muzikāla pavadījuma; savukārt repa grupas pārstāvji uzstāsies ar brīvrunu (līdz 2 min) par žūrijas dotu tēmu (muzikālo pavadījumu nodrošinās repa sacīkšu vadītājs). Otrajā kārtā žūrijas vērtējumam un komentāram pievienosies arī skatītāju balsojums.

Trešajā kārtā iekļūst divi dalībnieki no katra žanra grupas. Abi repa grupas dalībnieki mērosies spēkiem brīvajā repa cīņā, bet dzejas grupas konkursantiem žūrija dos tēmu, par kuru attīstīt dzejas improvizāciju. Arī trešo kārtu vērtēs gan profesionāļu žūrija, gan skatītāji. Vietu sadalījums veidosies pēc visās trīs kārtās iegūto baļļu un skatītāju vērtējuma apkopojuma.

Pieteikšanās sacīkstēm līdz 2013. gada 12. septembrim plkst.12 uz e-pastu kristine.admine@rmm.lv, norādot vecumu un pārstāvēto žanru: dzeju vai repu. Vairāk info: www.rmm.lv.

"Dzejas kartogrāfija veido netradicionālu Rīgas virtuālo karti, kurā iezīmētas ielas, centrs, mikrorajoni ar noteiktiem kontrolpunktiem un dzejas ceļa maršrutiem. Kartes informācija balstās uz konkrēto vietu dokumentāciju dzejā, mūzikā un video u.c.mākslas izpausmes formās. Projektā piedalās Latvijas un ārvalstu dzejnieki, mūziķi, fotogrāfi, multimediju u.c. mākslinieki, kas izvēlas dažādas Rīgas vietas, kurp doties, lai tās dokumentētu poētiskā formātā," vēsta organizatori.

"Ikviens iesaistītais mākslinieks individuāli vai sadarbībā ar citiem izpēta konkrēto vietu un izveido multimediālu darbu, kas saistīts ar šo vietu, tās specifiku, noskaņu, iespējams ar tur atrodamiem interesantiem objektiem, cilvēkiem, vēsturi utt. Katrs no iesaistītajiem māksliniekiem piešķir vietām, kas it kā ne ar ko īpašu neizceļas un nav iekļautas Rīgas obligāti apskatāmo objektu sarakstā, māksliniecisku nozīmi un piepilda tās ar pievilcīgu, garīgu saturu. Tādā veidā projekta ietvaros tiek radīta alternatīva Rīgas karte, kas orientējas uz vietu māksliniecisko, kultūrvēsturisko alternatīvo, radošo un netradicionālo, specifisko vērtību."