Dzejnieks dzimis un audzis Rīgā, kur ieguvis labu izglītību. Pārmaiņas Čadaraiņu ģimenē nesis Pirmais pasaules karš, kuru tā pavadīja Krievijā. Maskavā Aleksandrs Čaks pievērsies medicīnas studijām, kuras nācās pārtraukt, lai dienētu Sarkanajā armijā.
Rīgā dzejnieks atgriezies 1922. gadā, vēlāk atsāka arī medicīnas studijas. Strādājis par skolotāju un skolas pārzini, darbojies žurnālistikā, bijis Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības sekretārs, ierēdnis. Pēc Otrā pasaules kara strādājis laikrakstā "Cīņa", Zinātņu akadēmijas Valodu un literatūras institūtā.
Aleksandra Čaka dzejoļi tapa jau bēgļu gaitās Krievijā, bet aktīvi publicēties dzejnieks sāka 20. gadsimta 20. gadu nogalē, iemantodams tūlītēju lasītāju un kritikas mīlestību. Savā dzejā Čaks ir izteikts urbānists, apcerot Rīgu, tās ielas un cilvēkus, tomēr īpaši atzinību guva poēma "Mūžības skartie" (1937-1939), veltīta latviešu strēlnieku dalībai Rīgas aizstāvēšanas kaujās un Krievijas Pilsoņu karā.
1950. gada sākumā dzejnieks pēkšņi saslima un 8. februārī aizgāja no dzīves.
Kopš 1997. gada Aleksandra Čaka dzīvoklī izveidots memoriālais muzejs. Dzejniekam veltīta arī iela viņa mīļotajā Rīgā un piemineklis Ziedoņdārzā.
Jubilejas pasākumi – pandēmijas dēļ pārcelti
Par godu Aleksandra Čaka jubilejas svinībām iepriekš bija ieplānots plašs pasākumu cikls, tas diemžēl nenotiks dzejnieka jubilejas laikā – iecerētie pasākumi pandēmijas ierobežojumu dēļ ir pārcelti.
Kultūras iestāžu apvienība informē, ka vērienīgo literāro un kultūrizglītojošo ekspozīciju "No Aleksandra līdz Čakam" izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" plānots pagarināt, tāpat tiks pārplānoti visi iecerētie pasākumi izstādes ietvaros. Informācija par jubilejas pasākumu jaunajiem datumiem būs pieejama pēc ierobežojumu atcelšanas Kultūras iestāžu apvienības un Rīgas mākslas telpas mājaslapās.
Tieši dzejnieka dzimšanas dienā tika plānota arī tradicionālā Aleksandra Čaka balvas pasniegšanas ceremonija "Aleksandram Čakam 120. Viesistaba". Šogad balvai par mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, kā arī Aleksandra Čaka radošā mantojuma izpētē, popularizēšanā un tulkošanā tika izvirzīti četrpadsmit balvas nominanti. Lai gan balvas vērtēšanas komisija savu darbu ir veikusi un noteikusi balvas ieguvējus, tomēr uzvarētāji tiks atklāti un sveikti klātienes pasākumā, kad tas būs iespējams.
Kultūras iestāžu apvienība aicina svinēt Aleksandra Čaka dzimšanas dienu un visiem interesentiem piedāvā noklausīties pirmo literāro vakaru "Pašķir vaļā kā priekškaru telpu!" (pirmpublicējums), kas paspēja norisināties 14. oktobrī Rīgas mākslas telpā. Tajā filoloģe, tulkotāja, politiķe, sabiedriskā darbiniece, režisora Pētera Pētersona meita Kārina Pētersone dalījās ar stāstījumu par leģendārā Pētera Pētersona un Imanta Ziedoņa iestudējuma "Spēlē, spēlmani!" tapšanu, mistisko pūci, negaidītu atradumu un pēdējām Aleksandra Čaka dzīves dienām.
Tāpat Kultūras iestāžu apvienība iesaka doties pastaigās svaigā gaisā un apmeklēt 14. oktobrī atklāto mākslinieka Aivara Vilipsona veidoto Aleksandra Čaka piemiņas cilni pie ēkas Rīgā, Lāčplēša ielā 48, kur dzejnieks dzīvoja no 1937. līdz 1950. gadam (tagad – Aleksandra Čaka muzejs), kā arī lasīt dzeju un mazāk zināmus vai jaunus faktus par dzejnieku, noklausīties Latvijas Radio 1 raidījumu ciklu "Ceļā pie Aleksandra Čaka", Latvijas Radio 3 sarunas "No Aleksandra līdz Čakam" un, protams, klausīties dziesmas ar Aleksandra Čaka vārdiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
