“Pilāta evanģēlijs”(2000) ir līdz šim populārākais Ē. E. Šmita romāns, kas ticis izvirzīts Franču Akadēmijas prēmijai un saņēmis žunāla Elle lasītāju galveno balvu. Šo romānu autors rakstījis astoņus gadus, pastāvīgi pilnveidojot tā koncentrēto izteiksmes veidu un lakonisko, tomēr vizuāli un psiholoģiski iespaidīgo formu.
Romāna pamatā ir jautājums, kas cilvēci nodarbina nu jau gandrīz divus tūkstošus gadu - vai Kristus apzinājās, ka viņš ir Mesija. Grāmatas nosaukums nav gluži precīzs – tās pirmā trešdaļa ir prologs “Uz nāvi notiesātā grēksūdze naktī pirms apcietināšanas”, kurā autors tiecas attēlot, kā jūtas cilvēks, kurš zina, ka līdz nāvei atlikušas tikai dažas stundas un kurš meklē atbildi uz jautājumu: “Kāpēc viss noticis tieši tā?” Romāna turpinājumā savu versiju par notikumiem vēstulēs brālim Titam izklāsta Poncijs Pilāts. Viņa aprakstītā Jūdeja ir vieta, kas romiešus padara trakus – te ik uz stūra sastopami pravieši, ļaudis gaida ierodamies Mesiju. Pilāts ir karavīrs, kura uzdevums ir uzturēt Jeruzalemē mieru. Autors viņu attēlojis līdzīgu mūsdienu pragmatiskajiem cilvēkiem, kuri raugās uz pasauli kā uz politisku notikumu skatuvi, tāpēc “Ješua afēru” viņš uzskata par mēģinājumu sagraut romiešu ieviesto kārtību. Pēc Ješua līķa pazušanas viņš sāk izmeklēšanu, cenzdamies baumām par Kristus augšāmcelšanos rast racionālu izskaidrojumu. Taču pamazām Pilāta pārliecību, ka viņam darīšana ar vērienīgu krāpšanu, nomaina šaubas un sajūta, ka acu priekšā risinās prātam neaptverama mistērija…
Šmita aizraujošais vēstījums liek mums klusībā cerēt, ka par spīti vēsturiskajiem faktiem Tibērijas pārvaldnieks tomēr mainīs savu lēmumu. Autors piedāvā vairākas vilinošas, negaidītas teorijas [..] Viņa rakstības maniere ir precīza, skaidra un enerģiska. Šajā vienkāršajā, ritmiskajā prozā jaušami Vidējo Austrumu izsmalcinātie aromāti.
Tātad – kas patiesībā notika Jeruzalemē pirms 2000 gadiem? Vai tā bija “Jēzus mistērija” vai vienkārši “Jēzus problēma”? Jo tālāk savā izmeklēšanā nonāk “detektīvs” Pilāts, jo vairāk viņš šaubās. Un no šaubām dzimst ticības ideja.
Šmitam ir talants. Viņš ir pētījis rakstus un nebaidās izvirzīt vispārdrošākās teorijas. Tomēr galvenais viņa panākumu cēlonis neapšabāmi ir patiesīgums un pazemība neizskaidrojamā priekšā.
Raksturot šo romānu kā labu, jautru un izklaidējošu lasāmvielu nebūtu taisnīgi. Nenovērtējiet to par zemu: ar farsa elementiem un meistarīgo Kristus dzīves aprakstu (kurā netrūkst asprātības, bet nav lētu joku) autors nebūt nevēlas apliecināt savu izdomas bagātību. Ješua grēksūdzē un Poncija Pilāta vēstulēs Ēriks Emanuēls Šmits neuzkrītoši paslēpis vairākas eksistenciālas problēmas. Turklāt viņam ar eleganta stila un precīzu dialogu palīdzību izdevies šajā daudzu īsu epizožu virknē virtuozi radīt pārejas no sirsnības uz nopietnību, no humora uz ārkārtīgu nosvērtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
