Iedomājieties šādu situāciju: kādā Rīgas centra grāmatnīcā ir paredzēta latviešu dzejnieces tikšanās ar lasītājiem, bet sanākušo ir tik daudz, ka simt cilvēkiem ir jāpaliek aiz durvīm un, ierodoties uz pasākumu, iekšā vairs netiek arī pati dzejniece. "Kāpēc jums tur tāda dumpošanās?" zvana un jautā no grāmatnīcai pretējās ēkas – Ministru padomes. Tas nav izdomājums, Ārija Elksne šādu popularitātes izpausmi piedzīvoja 1966. gadā, pēc krājuma "Vasaras vidū" iznākšanas.
Lasītājiem, kas nav dzīvojuši vienā laikā ar Elksni, ir grūti pilnā mērā aptvert to, cik ļoti populāra viņa bija. Publiski dzejas lasījumi, tikšanās ar lasītājiem pārpildītās zālēs, izpirktas grāmatas, kas acumirklī kļuva par bibliogrāfisku retumu (šobrīd tās vairs tādas nav), – to visu dzejniece piedzīvoja vairāk nekā 20 gadu garumā un ļoti augstu vērtēja. "Elksne patiešām savas dzīves laikā iekaro un saglabā fenomenālu lasītāju – īpaši sieviešu – atzinību, kurām viņas dzeja ir svarīga un nepieciešama," stāsta dzejniece un literatūrzinātniece
