22. maijā Rīgā, mūzikas namā "Daile" atvērta aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas jaunā grāmata "Mans kara gads", "Delfi" informē apgāda "Zvaigzne ABC" pārstāve Kristīne Ilziņa.

Pasākumu kuplināja grāmatas ilustrators, aktieris, Zanes Daudziņas vīrs Vilis Daudziņš, dziedātāja Melisa Debora Kaškura, studentes no Kijivas Teātra, kino un televīzijas augstskolas, izdevniecības pārstāvji, Zanes Daudziņas studenti, draugi un tuvinieki.
Aktrises un runas pedagoģes Zanes Daudziņas pirmā grāmata “Dienasgrāmata” publicēta 2022. gada pavasarī un strauji iekaroja lasītāju simpātijas. Visu mūžu būdama uzticīga paradumam rakstīt dienasgrāmatu, laikā, kad daudzām sabiedriskām aktivitātēm punktu uz brīdi pielika Covid-19 pandēmija, Daudziņa bija izlēmusi savas viena gada (2020.) laikā rakstītās pārdomas piedāvāt arī plašākai publikai. Vienkāršā, sadzīviskā valodā, ar trāpīgu humoru un labām vērotāja spējām rakstītajos dienasgrāmatas ierakstos lasītāji saskatīja paši sava pandēmijas laika atspulgus – bažas, šaubas, nedrošību par nākotni, ko paspilgtina autores radošā profesija, tomēr Daudziņas rakstītajā jautās arī apņēmība meklēt un atrast ikdienā prieku un iedvesmu par spīti visam.

Tagad klajā nācis nosacītais “Dienasgrāmatas” turpinājums, kam autore devusi nosaukumu “Mans kara gads”. Grāmatas priekšvārdā aktieris Vilis Daudziņš atklāj, ka, aizsākot 2022. gada pierakstus, Daudziņa, protams, neparedz tos publicēšanai, jo 2022. gads it kā nesola neko neparastu – pandēmija sāk pierimt, dzīves atgriežas vecajās sliedēs. Tad pienāk 24. februāris – datums, kurā Daudziņas dienasgrāmatā nav ierakstu. Nākamajā dienā tie turpinās, taču ar jaunu, skaudru intonāciju, apjausmu, ka pasaule, kurā dzīvojam, ir neatgriezeniski mainījusies. Krievijas agresīvais karš Ukrainā Zanes grāmatai vijas cauri kā ne vienmēr skaidri verbalizēts, bet visu laiku fonā dunošs draudīgs tonis. Tekstā atspoguļojas viss, ko tobrīd juta teju ikviens – šoks, dusmas, smeldze un neizpratne. Un tomēr “Mans kara gads” ir gaiša grāmata – tajā, salīdzinot ar “Dienasgrāmatu”, pat ar vēl lielāku apņēmību un spītību autore meklē un atrod spēka un prieka avotus, kas tik nozīmīgi, lai saglabātu skaidro saprātu, radošo garu un cilvēcību.

Grāmatas vāku rotā tas pats zīmējums, kas bija redzams uz “Dienasgrāmatas” vāka, tikai šoreiz iekrāsots Ukrainas karoga krāsās – tajās krāsās, kuru uzvarai autore tic. Atsvaidzinot tekstu ar gaumīgiem vizuāliem pieskārieniem, grāmatas lappuses rotā krāsaini Viļa Daudziņa zīmējumi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!