Šī grāmata izraisīja pretrunīgu starptautisku reakciju, jo rakstnieks tik ilgi nebija uzdrošinājies atklāti pastāstīt par līdz šim noklusēto...
Ginters Grass: "Atmiņai patīk spēlēt bērnišķīgas paslēpes. Tā nolien kaktiņā. Sliecas uz glaimošanu un labprāt izpušķo, nereti bez kādas nepieciešamības. Tā runā pretī piemiņai, kas ir pedantiska un ķildīgi cenšas pierādīt savu taisnību.
Ja atmiņai uzplijas ar jautājumiem, tā līdzinās sīpolam, kurš vēlas tapt nolobīts, lai atsegtos tas, kas stāv izlasāms burtu pa burtam: reti viennozīmīgs, bieži spoguļrakstā vai kā citādi aizšifrēts.
Zem pirmās, vēl sausās un čabošās mizas kārtas atrodas nākamā, kas, tiklīdz nolobīta, atsedz valganu trešo, zem kuras čukstot gaida ceturtā, piektā. Un katra nākamā izsvīst pārlieku ilgi apietus vārdus, arī ķeburainas zīmes, it kā šeit kāds noslēpumainais būtu gribējis aizšifrēt sevi jau kopš jaunības, kad sīpols tikko dīdzis."