Foto: Publicitātes attēli
Latviešu literatūras klāstā ir ne tikai smeldzīgi mīlasstāsti, sūro ikdienu tēlojoši darbi un bērnu dienu atmiņas, bet arī kārtīgi krimiķi un detektīvi, kas liek gan sarauties bailēs, gan ievelk ar aizraujošo sižetu. Šoreiz sadarbībā ar platformu "Latvian Literature" piedāvājam 10 lielisku latviešu krimiķu izlasi.

Alberts Bels 'Būris' (Liesma, 1972)


Foto: Publicitātes attēli

Alberta Bela (1938) psiholoģiskais romāns "Būris" nudien būtu pelnījis ne tikai ekranizāciju, kas visnotaļ veiksmīgi Anša Epnera režijā tapusi deviņdesmitajos gados, bet arī seriālu, ko vairākas sezonās varētu uzņemties nofilmēt, piemēram, "Netflix". Arhitektu Edmundu Bērzu nolaupa un iesloga būrī, meža vidū, tikmēr šo pazušanu bez vēsts cenšas atrisināt kriminālizmeklētājs Strūga. Romānam cauri vijas būra metafora, kas liek domāt par restēm un robežām cilvēka dzīvē – ar tām pazīstams ne tikai nolaupītais Bērzs, bet arī nolaupītājs.

Osvalds Zebris 'Gaiļu kalna ēnā' (Dienas grāmata, 2014)

Foto: Publicitātes attēli

Tos, kam tuva ir Latvijas vēsture, īpaši uzrunāt varētu rakstnieka Osvalda Zebra (1975) grāmata "Gaiļu kalna ēnā", kas, starp citu, ir pirmā, kas iesāk vēsturisko romānu sēriju "Mēs. Latvija, XX gadsimts", jo tā darbība risinās 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā. Romāna sižets sakņojas pirmajos lielajos satricinājumos, kas bija izšķiroši pie Latvijas valsts veidošanās. Dinamiskā un brīžiem absurdā notikumu gaita uztur lasītājā spriedzi, bet tai pāri –ir stāsts par indivīda ceļu no pretošanās ideja līdz revolūcijas upuriem.

Egīls Venters 'Poseidona galva' (2017)

Foto: Publicitātes attēli

Rakstnieka Egīla Ventera (1964) kriminālprozas izlasē "Poseidona galva" apkopoti astoņi ievelkoši detektīvstāsti stāsti. Lai gan tā nav tipiska detektīvliteratūra, tomēr katrs no stāstiem saistīti ar kādu traģisku, kriminālu vai baisu notikumu. Ar kinematogrāfisku vizualitāti autoram izdodas atklāt notikumu vidi, un, lai gan katrs no tiem notiek citā, atpakaļ ejošā laikā, tieši laiks ir tas, kas vieno visus stāstus. Tāpat būtisku lomu grāmatā spēlē zemteksti un īpaša, tieši Ventera daiļradei raksturīga noskaņa, kas šos stāstus ļauj izbaudīt ne tikai detektīvžanra cienītājiem, bet arī īstiem literatūras gardēžiem.

Guntis Berelis 'Vārdiem nebija vietas' (Dienas Grāmata, 2015)

Foto: Publicitātes attēli

Arī Gunta Bereļa romāns "Vārdiem nebija vietas" ir daļa no vēsturisko romānu sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts". Pavisam atšķirīgs, neierasts un tai pašā laikā intriģējošs tieši galvenā varoņa jeb antivaroņa dēļ. Proti, autors lasītājam liek sekot līdz notikumiem, kas pagājušajā gadsimta otrajā desmitgadē risinās ne tikai Latvijas vēsturē, bet arī kāda visnotaļ briesmīga cilvēka dzīvē – cilvēka, kas labu var atmaksāt ar ļaunu un spējīgs gan slepkavot, gan izvarot. Tušs iekuļas gan pirmās Latvijas teritorijā uzņemtās mākslas filmas uzņemšanas laukumā, gan nonāk arī kara laukā. Kā darbojas tik kropli ļauna cilvēka prāts? – tas ir jautājums, kas pavada visu romāna lasīšanas laiku.

Inga Žolude 'Stāsti' (Dienas Grāmata, 2015)

Foto: Publicitātes attēli

Inga Žolude (1984) ir viena no šī brīža spilgtākajām latviešu prozaiķēm, un viņas piektā grāmata "Stāsti" aptver septiņus garstāstus, kuru varoņi ir dažādu vecumu vīrieši. Stāstos netrūkst ne zināma deva misticisma, ne precīzi un dziļi psiholoģiskie raksturojumi. Piemēram, viens no stāstiem, kas daudziem īpaši iespiedies prātā kā festivāla "Prozas lasījumi 2013" laureāts, vēstī par kādu literātu, kurš, garlaicības un neticības mākts, piesakās uz rezidentūru rakstnieku namā, kas paredz autora nāvi. Tā un viņš sakrāmē mantas un dodas nāvei tieši pretim, ja tā varētu teikt. Vai tas ir vai nav tikai joks?

Nils Sakss, Jurģis Liepnieks 'Nāve – tās nav beigas' (Zanes grāmatas, 2015)

Foto: Publicitātes attēli

Runā, ka Nila Saksa (1983) un Jurģa Liepnieka (1972) kopīgi uzrakstītais romāns "Nāve – tās veļ nav beigas" esot līdz šim pirmais un vienīgais Latvijas trilleris. Romāna darbība notiek Rīgā, kuru satricinājusi nežēlīga slepkavība – profesionāls snaiperis pa atvērtu logu nošāvis nevainīgu klavierskolotāju. Savukārt Anglijas mazpilsētā uzrodas neparasts zēns, kam ir vajadzīga psihologa palīdzība. Vai tiešām viņš atceras savu iepriekšējo dzīvi? To, vai baumas par pirmo Latvijas trilleri ir patiesas vai aplamas, iespējams uzzināt tikai vienā veidā – to izlasot!

Andris Kolbergs 'Ēna' (Liesma, 1985)

Foto: Publicitātes attēli

Latviešu detektīva karaļa un Latvija Literatūras mūža balvas ieguvēja (2011) Andra Kolberga (1938) romāns "Ēna" ir viens no daudzajiem rakstnieka kriminālromāniem. Tas vēsta par dažādiem cilvēkiem, kas nejauši satikušies, secina, ka viņus vieno kāds sens noslēpums. Kas tas ir? Tāpat kā citi Kolberga romāni, arī šis ir bijis pievilcīgs kino veidotājiem, tāpēc pēc tā motīviem Rīgas kino studijā tika uzņemta mākslas filma "Dubultinieks" (1986), kurā galvenos varoņus atveidoja brāļi – Andrejs un Juris Žagari.

Dace Judina 'Dīvainais Līgovakars' (Zvaigzne ABC, 2012)

Foto: Publicitātes attēli

Dace Judina (1970) ir viena no mūsdienu Latvijas ražīgākajām detektīvromānu autorēm, un viņas romāns "Dīvainais Līgovakars" trīs gadus pēc kārtas ieguva Lielo lasītāju balvu kā viena no lasītāju iemīļotākajām grāmatām. Anna, ar svētku aģentūru rīkojot vasaras saulgriežu balli, atrod pusgadsimtu vecus kaulus un apraktu lādi, kas atklāj asinis stindzinošus notikumus. Un tie, kā izrādās, norisinās vēl aizvien. Varas iestādes neatbild, tāpēc izmeklēšanu Anna uzsāk pati kopā ar saviem draugiem.

Māris Rungulis 'Pastaiga mirušo pilsētā. Pārupes spoku stāsti' (Liels un mazs, 2016)

Foto: Publicitātes attēli

Ja literāri elpu aizraujošu piedzīvojumu vēlaties sagādāt ne tikai sev, bet arī saviem skolas vecuma bērniem, labs risinājums būs Māra Runguļa (1950) grāmata "Pastaiga mirušo pilsētā. Pārupes spoku stāsti", ko atbilstoši žanram ilustrējis mākslinieks Kristians Brekte. Protams, nevar nepieminēt, kas spoku stāsti bieži vien ir arī joku stāsti, tāpēc, ja paliek pārāk bailīgi, varat būt droši – beigās tas viss tiks atalgots ar pamatīgu smieklu devu.

Mārtiņš Zutis 'Nenotikušais atklājums' (Liels un mazs, 2015)

Foto: Publicitātes attēli

Savukārt, ja asa sižeta literatūru vēlaties piedāvāt pirmsskolas vecuma bērnam, jums jāmeklē ilustratora un komiksu mākslinieka Mārtiņa Zuša (1988) bilžu grāmata "Nenotikušais atklājums". Dabas pētnieks Kārlis Darviņš no rīta savā piesnigušajā pagalmā pamana kāda vienkājaina radījuma pēdu nospiedumus. Mēģinot to izsekot, viņš saprot, ka pēdu skaits kļūst arvien lielāks, un spriedze pieaug. Jāpiemin, ka šī grāmata īpašu uzmanību izpelnījusies arī ārpus Latvijas un tulkota citās valodās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!