Foto: Dienas Grāmata/LETA
Izdevniecība "Dienas grāmata" laidusi klajā latviešu rakstnieces Ingas Žoludes un igauņu autora Tīta Aleksejeva kopdarbu – grāmatu "Livonijas debesis".

Grāmatā atrodami divi stāsti, ko vieno tēma un viens vēstures posms – abi stāsti, "Marta" un "Adrians", prasmīgi papildina un izceļ viens otru, kopīgi pār laika varu ļaujot izplaukt neparastam mīlas stāstam — latviešu Bībeles pirmā tulkotāja mācītāja Ernsta Glika audžumeitas Martas Skavronskas (arī Martas Rābes, nākamās imperatores Katrīnas I) un igauņu Bībeles tulkotāja un Ziemeļu kara upura Adriana Virgīnija (Adrian Virginius) tikpat reālajam, cik izsapņotajam sakaram, viņu domām un ilgām. Un vēl šī ir grāmata par veiksmes cenu, raksta izdevēji.

Inga Žolude (1984) par stāstu krājumu "Mierinājums Ādama kokam" (2010) saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu. Sarakstījusi četrus romānus, no kuriem jaunākais, "Materia botanica" (2018), tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai, divus stāstu krājumus un garstāstu "1904. Melanholiskais valsis" — liriski smeldzīgu versiju par komponistu Emīlu Dārziņu (visas izdevniecībā "Dienas Grāmata"). Ingas Žoludes darbi tulkoti angļu, poļu, igauņu, armēņu, ungāru, maķedoniešu, ķīniešu un citās valodās.

Tīts Aleksejevs (Tiit Aleksejev, 1968) ir igauņu prozaiķis, dramaturgs un vēsturnieks. Grāmatai "Livonijas debesis" rakstītā Aleksejeva novele "Adrians", tulkota jau desmit valodās, Igaunijā tika publicēta atsevišķi 2018. gadā un saņēma galvenos apbalvojumus, kādus Igaunijā var iegūt īsprozas darbs: žurnāla "Looming" gada prēmiju un Frīdeberta Tuglasa noveļu balvu. Viņa romānu triloģijas par Pirmo krusta karu pirmā daļa "Svētceļojums" saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu un iznākusi arī latviešu valodā ("Mansards", 2013). Vairāk informācijas par autoru www.tiitaleksejev.com.

Tīta Aleksejeva stāstu no igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga

Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska. Grāmatas vāku noformējumā izmantots attēls no Ernsta Glika tulkotās Bībeles pirmizdevuma (1689.gads, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājums).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!