"Šīs grāmatas nepieciešamību noteica neizbēgamā kalnākāpēja vientulība, dievišķi pārdzīvojumi un traģiski zaudējumi," raksta pati grāmatas autore.
"Eksistenciālie drebuļi neļauj uztvert literatūru kā māņu paslēptuvi, profesionāli vērptu pasaciņu krātuvi, — tai jātop par izglābšanās veidu un visskaudrāko esamību iepretim dienišķības fikcijai. Retināts gaiss vienlaikus apdraud dzīvību un norūda sirdi. Laika varmācība spēj sevi īstenot vienīgi caur uztveres linearitāti. Es centos šo linearitāti ignorēt. Retinātajā gaisā, kurā uzturējos šī cikla tapšanas procesā, nepieciešams tikai pats būtiskākais. Tas arī ir vissarežģītākais — izsijāt zeltu no ikviena cilvēka, neņemt līdzi lieko. No kāda uz mūžu ir palicis viens vienīgs smaids, no cita — vēstures smagais, cakainais rāmis, kad pati bilde jau izzagta un sakropļota, vēl no cita — draņķība, kas tevi pašu ir izdresējusi par krietnāku cilvēku. Antikvariāts? Nekā nebija! Vēl viena pasaule, uzslieta no tikai man pieejamajiem materiāliem. Cerībā, ka paklīdušajai cilvēcībai tajā izdosies atrast savas mājas," tā par savu darbu raksta Gundega Repše
"Radītājs — rakstnieks, mākslinieks, dievs — nekad nav un nedrīkst būt mierā ar paveikto, viņš vēl un vēlreiz sūta savus dēlus, savas meitas pārbaudīt paša dzemdināto pasauli. Kira, Anna, Flora un Kaira, arī Pētersons, Tomba, Ādams — katrs no jauna nāk vētīt šo laiktelpu un mūs tajā," par Gundegas Repšes jaunu darbu raksta Dace Sparāne-Freimane, izdevniecības "Dienas grāmata" direktore un galvenā redaktore.
"Gundegas Repšes "Retināta gaisa" valoda ir pikseļiem bagātīga, bet stāstījums — pārsteidzoši hologrāfisks: Venēcija atrodas Mellužu tuvumā, padomju laiki ir mūsu tagadnes sastāvdaļa un bēbis ābeles zaros var būt rados ar Kāda (līdz šim) vienīgo dēlu," saka dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs.
Grāmatas noformējumā izmantotas Daces Lielās gleznas Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska.
