Kā informē izdevēji, grāmata satur detalizētus aprakstus tam, kā barikādes veidoja un organizēja Vecrīgā un daļēji arī Zaķusalā pie televīzijas objektiem. "To visu atceras nevis vienkārši barikāžu aizstāvji, bet to organizatori un vadītāji. Būtībā tie nav tikai grāmatas varoņi, bet visīstākie varoņi reālajā dzīvē tāpat kā daudzi citi, kuri bija gatavi bez šaubīšanās atdot dzīvību par Latviju barikāžu laikā. Stāstījumu un atmiņu autoriem grāmatā izdevies absolūti godīgi, apbrīnojami detalizēti un precīzi, pilnībā atbilstīgi aprakstīt to, kas un kā notika," raksta izdevēji.
Grāmatas ievada autors un zinātniskais redaktors ir barikāžu dalībnieks, atjaunotās Latvijas Republikas pirmais aizsardzības ministrs, profesors, akadēmiķis Dr. habil. sc. pol., Dr. iur. Tālavs Jundzis.
Uz vāka redzama Roberta Kaniņa uzņemta fotogrāfija (Latvijas Nacionālais vēstures muzeja krājums). Grāmatas noformējumā izmantotas fotogrāfijas no Andas Krauzes un Valda Semjonova privātā arhīva.
"Tas ir vispilnvērtīgākais dokumentu un laikmeta liecību krājums, ko līdz šim esmu lasījusi par 1990. un 1991. gada notikumiem Baltijā," teikusi "Latvijas Avīzes" žurnāliste, Dace Kokareviča (1957–2019).
Grāmatas autors žurnālists Modris Ziemiņš (1944–2016) ir bijušais PSRS bruņoto spēku pulkvedis un PSRS Aizsardzības ministrijas laikraksta "Krasnaja Zvezda" korespondents. Pārcelts dienesta turpināšanai uz Baltijas kara apgabalu laikā, kas sakrita ar atmodas sākumu. Latvietis. Kā rakstīts "Latvijas Avīzes" 2016. gada 5. oktobra nekrologā: bijis politiski represētais – 1949. gada 25. martā četru gadu vecumā kopā ar māti un četriem brāļiem no dzimtajām mājām Grundzāles pagastā aizvests uz Sibīriju. Militārā korespondenta pienākumus Baltijas kara apgabalā pulkvedis Ziemiņš pildīja gan janvāra barikāžu, gan augusta puča laikā un vēl kādu laiku pēc tam.
