Atmiņas par lēģeri jeb lāģeri, kā to dēvē pats autors, sarakstītas pēc atgriešanās no gūsta. Leģionārs uzturējies gūstā tikai nedaudz vairāk par gadu. Kā raksta izdevēji, aukstums, tumsa un bads padomju gūstā nav metaforas, bet ikdiena, par spīti kurai autoram izdodas izkļūt dzīvam un atgriezties mājās ar šo apbrīnojami detalizēto, patieso atmiņu stāstu.
"Normunda Treimaņa atmiņas, ko viņš sarakstīja četrus gadus pēc atgriešanās no padomju filtrācijas nometnēm, tās sniegtas ar minimālu redaktoru iejaukšanos autora tekstā, saglabājot autora izteiksmes veidu un valodu, kas arī ir savdabīgs sava laika piemineklis. Atmiņas būs interesantas ne tikai vēstures speciālistiem, kuri pēta atbilstīgas tēmas, bet arī plašam lasītāju lokam, lai veidotu personīgo izpratni par Latvijas vēstures notikumiem 20. gadsimta vidū," raksta vēsturnieks Kaspars Zellis.
Manuskripts memuāriem "Aukstums. Tumsa. Bads." tapis pēc atgriešanās no lēģera, uz atmiņu pamata. Teksts smalkā rokrakstā ietilpināts 20 skolēnu burtnīcās. Okupācijas laikā līdz ar pāris Normunda tēva iekārtu kritizējošiem dzejas krājumiem ("Sarkanā paradīzē", "Zem autoritāras cepures") tas klusi glabāts "Leukādijās" un gaismā izcelts tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Uz iepakojuma vākiem ar zīmuli bija rakstīts: "Sargāt no uguns un…" Biogrāfiju pēc Eināra Treimaņa atmiņām un Ausmas Treimanes piezīmēm pierakstījis mazdēls Oskars Treimanis.
Grāmatas manuskripta izpēte un digitalizācija ir notikusi Valsts pētījumu programmā "Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)". Zinātniskais redaktors, priekšvārda un komentāru autors ir vēsturnieks Kaspars Zellis. Māksliniece – Aija Andžāne. Grāmatas tapšanu atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds.
