Izdevniecībā "Jānis Roze" nācis klajā Sandras Ratnieces otrais dzejas krājums "Pastkastīte nenosūtītām vēstulēm", kas, kā vēsta izdevēji, "mūsdienu trauksmainajā laikmetā apliecina joprojām svarīgas un mūžīgas vērtības – cilvēciskumu, indivīda vēsturisko atmiņu un vienotību ar dabu."

Dzejnieces debijas krājums “Šķietami klusu” tika izdots 2020. gadā. Arī jaunajos dzejoļos autore izmantojusi jau debijas krājumā iepazīto māksliniecisko skatījumu, liriski atainojot cilvēka emociju un dabas simbiozi, kā arī arī raupji reālistiskā manierē aprakstījusi laikmeta, dzīves un pagātnes notikumiem, vēsta izdevēji.

“Dzejoļu izvēlē gan turpināts iepriekš poētiski radītās pasaules smalkjūtīgs tēlojums, gan aktualizētas jaunas tēmas. Ratnieces otrā krājuma diapazons ir plašs – no šķietamām stilizācijām par sievietes jūtu pasauli un jūgendstila poētikas sabalsojumiem ar šī laika konkrētību līdz spēcīgiem cikliem par leģionāru izjūtām, esot šķirtiem no mājām un mīļajiem. Tieši liroepiskais elements ir jaunā krājuma lielākā vērtība, jo mudina lasītāju iejūtīgās, atklātās, neapslāpētās refleksijās un alūziju pilnā asociativitātē apjaust mūsu vēsturiskās pagātnes paradoksus,” vēsta izdevniecības pārstāvji.
Sandra Ratniece (1969) ir literatūrzinātniece, ilggadēja literatūrkritiķe, dzejniece, kultūras žurnāla „Jaunā Gaita” literārā redaktora vietniece, kā arī Latvijas Rakstnieku savienības laikraksta "konTeksts" idejas autore un galvenā redaktore (2017–2021).

Viņa ir vienīgā literārā jūgendstila pētniece Latvijā un docētāja vairākās Latvijas augstskolās, aktīvi iesaistās zinātnisko konferenču organizēšanā; sastādījusi un rediģējusi zinātniskus rakstu krājumus un regulāri raksta recenzijas par latviešu un cittautu literatūras tulkojumiem latviešu valodā.

Ratniecei piemīt nepārspējama prasme izteikties dzejas formā, skanīgi un melodiski virknējot dzejas rindas, ko bagātina senvārdi un dialektismi un kas priecēs ikvienu liroepiskās poēzijas cienītāju.

Latvijas Universitātes emeritētais profesors Viesturs Vecgrāvis Ratnieces dzeju raksturo šādiem vārdiem: “Daudzus krājuma dzejoļus es raksturotu kā brīdi pirms kliedziena, neļaujot izjūtām un pārdomām izplūst teatrālismā, tā kultivējot apskaidrotu un labvēlīgu attieksmi pret esamību, kas dāvā tik daudz skaistuma un harmonijas arī ikdienišķajā realitātē.”

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!