Krājumā "Vokora vuordi draugim" iekļauti 25 gadu laikā sarakstīti īsteksti — gan dzejoļi, gan īsprozas fragmenti par izvēli, sekām un atbildību, tostarp arī pravietiskas norādes par pandēmijas biedējošo fonu un kolektīvo cēloņseku sakarībām. Jaunākie krājuma īsteksti tapuši 2021. gada pavasarī, vecākie — pat 1996. gadā.
Kā atzīst rakstnieks, literatūrzinātnieks Valentīns Lukaševics, "Vokora vuordi draugim" ir vispesimistiskākais krājums latgaliešu, latviešu un varbūt pat Baltijas literatūrā: "99 īsziņas, nevienā ne mazākā saules stariņa… Neviena optimistiska teksta!"
Oskars Seiksts tiek raksturots kā viens no spožākajiem, teiksmainākajiem un huligāniskākajiem mūsdienu latgaliešu literatūras autoriem. "Seiksta darbi ir netradicionāli, pilni eksperimentu, tiem raksturīga apzināta gremdēšanās valodas seniskajos slāņos, izceļot senas valodas pērles. Spilgti ienācis literatūrā 20. gadsimta 90. gadu sākumā, viņš ir viens no pirmā postmodernisma romāna latgaliešu literatūrā "Valerjana dzeive i redzīni" autoriem un toreiz uzmanību piesaistījušā jauno autoru kopkrājuma "Pagrauda" veidotājs," par autoru raksta izdevēji.
Autors jau gadu desmitiem ir norobežojies, aizgājis no literatūras, ikdienā dzīvo Latgales laukos, tomēr nerakstīt nevar un savus literāros tekstus regulāri sūta citiem latgaliešu literātiem SMS veidā, kas nu apkopotas krājumā "Vokora vuordi draugim". Tie ir dzejas un prozas īsteksti, kuros atklājas viņa radītais valodas un literāro tēlu mikrokosmoss, kas dzīvo jau kopš viņa kopdarbiem ar citiem autoriem: "Seppuku iz saulis vādara" (1995) un "Valerjana dzeive i redzīni" (1996) ar Valentīnu Lukaševiču, "Reitišku mads" (2000) ar Līgu Seikstu-Gagaini.
Kā norāda otra grāmatas redaktore Ilze Sperga, šī krājuma iznākšana aizpilda tukšo laukumu, kur jau sen ir bijuši mutvārdos, telefona aparātos un autoru apziņā nogulsnējušies teksti: "Oskars Seiksts, arī nebūdams klātienē un literāro notikumu centrā, pat it kā pats nekā nedarīdams, spēlē svarīgu lomu arī 21. gadsimta literatūrā."
Pats Oskars Seiksts norāda, ka lielākais paradokss ir tāds, ka grāmatā "Vokora vuordi draugim" ir apkopoti SMS teksti, kuru autoram nav pat telefona. Īsziņas draugiem viņš sūta, pa retam aizņemoties telefonu no mammas, un atzīst, ka visi labākie dzejoļi tik un tā paliek nepierakstīti, turklāt no visa latgaliski pierakstītā vislabākais nav publicēts. "Viss labākais ir kaut kur — nepasacīts, nepierakstīts… Visīstākais ir tur…" Autors norāda, ka sajūtās ir izgājis totālu galējību diapazonu — no domas, ka latgaliešu valoda un literatūra ir vienīgais, kā dēļ ir vērts dzīvot, līdz domai — bet kam tā vispār vajadzīga, būtu labāk, ja tās nebūtu, ātrāk asimilēties un pagaist, būtu miers. Bet šiem diviem grāvjiem dzīve iet pa vidu.
Meklējot atbildi uz jautājumiem, uz kurieni mūs dzen šā brīža pandēmijas situācija, Oskars Seiksts norāda, ka šis ir Lielais Gavēnis un mūs gaida politiskās un sabiedriskās jukas: "Piec maizis gavieņa byus gaisa bods. / Tuoļuok nasagrib pat dūmuot."
Krājuma "Vokora vuordi draugim" redaktori — Valentīns Lukaševics un Ilze Sperga. Grāmatas izdevējs — SIA "Cymuss".
