Romānā sižets sākas ar kartupeļu talkas laikā vagā atrastu sudraba gredzenu... Katrīnas un Mārtiņa attiecības nonākušas krīzes punktā, tomēr viņa piekrīt ielūgumam piedalīties lielajā rudens ražas talkā un Kalēju dzimtas saietā. Atradums iekustina neapturamu pagātnes notikumu lavīnu. Nekas nav tā, kā šķitis no malas. Kalēju skapjos grab krietns pulks baismīgu skeletu, kas varētu atklāt gadu desmitiem un simtiem rūpīgi slēpto patiesību par varmācību, nodevību, alkatību. Un... arī par mīlestību.
Rakstot šo grāmatu, rakstniece Dace Judina domājusi par leģendām, mītiem un aizspriedumiem. Kā tie mūs ietekmē? "Kad man bija sešpadsmit, krusttēvs kartupeļu laukā no vagas izara senlaicīgu sudraba gredzenu ar dzidru dimantu. Gredzens derēja tikai man. It kā būtu gaidījis. Uzvilku pirkstā un nenoņemot nēsāju gadsimta ceturksni, līdz izrādes "Septiņu vakaru" ģenerālmēģinājumā akmens sasprāga sīksīkos gabaliņos. Vēlāk izlasīju – akmeņi sargā saimniekus tik ilgi, kamēr izpildījuši savu misiju, un tad aiziet. Palika gredzens. Un stāsts," stāsta rakstniece.
"Dziļš, pirmatnīgs, reāls stāsts. Vislabākais piemērs tam, ka pagātne tieši ietekmē nākotni un otrādi. Ka pasaule ir tik maza un nevar zināt, kurā brīdī svešiniekā sastapsi radinieku vai sadzirdēsi asinsbalsi, " romānu raksturo Inga Pudenko, Rundāles pils muzeja direktora vietniece administratīvajā darbā.
