Monogrāfija turpina LU LFMI sēriju "Salīdzināmā literatūra (Baltijas literatūra)", īpaši sasaistoties ar tās pirmo izdevumu – "Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti" (2008) un Benedikta Kalnača monogrāfiju "Baltijas postkoloniālā drāma. Modernitāte, koloniālisms un postkoloniālisms latviešu, igauņu un lietuviešu dramaturģijā" (2011).
Zandas Gūtmanes pētījums ir novatorisks turpinājums iepriekš aizsāktajam Baltijas literatūras pētniecības ceļam. Līdz šim ir bijuši atsevišķi pētījumi par staļinisma represiju pēdām literatūrā un atsevišķi pētījumi par nacisma atstātajām traumām, taču abu režīmu pieredzes reprezentāciju sastatījums, turklāt – Baltijas vēstures un literatūras kontekstā – līdz šim nav veikts vai arī parādījies tikai epizodiski. Šāda kompleksa pieeja palīdz apzināt, kā vieni un tie paši vēsturiskie notikumi atbalsojas dokumentālos un fikcionālos tekstos, kā šādu reprezentāciju parādīšanos vai neparādīšanos ietekmē valdošā ideoloģija, kādu ietekmi literāras reprezentācijas atstāj uz vēsturiskās atmiņas un kultūras traumas veidošanos.
"Pētījumā īpaša uzmanība pievērsta Baltijas traumatiskajai pieredzei 20. gadsimta laikā un tās klātesmei literatūrā, izceļot deportāciju un holokausta vietu sociālajā un kultūras atmiņā. Šis skatījums rada pamatu plašāka salīdzinājuma iespējām ar citām kultūrām Austrumeiropā, kuras saskārušās ar totalitārismu," par grāmatu rakstījis Dr. philol. Raimonds Briedis.
