Klajā nācis Zigmunda Freida eseju krājums 'Mākslinieks un fantazēšana'
Foto: Publicitātes foto

Izdevniecība "Neputns" laidusi klajā austriešu psihoanalītiķa Zigmunda Freida eseju krājumu "Mākslinieks un fantazēšana", ko tulkojis un sastādījis Igors Šuvajevs, savukārt grāmatas dizainu veidojusi Anna Aizsilniece.

"Kaut mums izdotos sevī vai sev līdzīgos atrast vismaz kaut kādu dzejošanai radniecīgu darbību! Tās izpēte ļautu mums cerēt gūt pirmo skaidrojumu dzejnieka [veiktajai] radīšanai. Un tiešām, izredzes pastāv — pašiem dzejniekiem tīk mazināt distanci starp viņu savdabību un vispārējo cilvēka būtību; viņi mums tik bieži apgalvo, ka katrā cilvēkā slēpjas dzejnieks un ka pēdējais dzejnieks nomiršot tikai līdz ar pēdējo cilvēku." (No esejas "Dzejnieks un fantazēšana")

Krājumā iekļautie Zigmunda Freida (1856–1939) darbi ir pirmpublicējums latviešu valodā. Tajos Freids runā par mākslu un mākslinieku (dzejnieku, rakstnieku, gleznotāju utt.). Darbos skatīti ne tikai mākslas darinājumi, bet arī pats darinātājs – tai skaitā mākslinieks, dzejotājs – ikdienā, sadzīvē.

Esejā "Zūdīgums" (1915) Freids runā par īslaicīgumu un skaistā mūžīgumu. Esejā "Baisais" (1919) – par to, kā rodas šausmas un to atveide mākslā. Pievēršoties Mikelandželo darinātajai Mozus statujai Freids ar eseju "Mikelandželo Mozus" (1914) aizsāk mākslas mikrovēsturi. "Uzmācīgās darbības un reliģiskie vingrinājumi" (1907) veltīta priekšstatiem un darbībām, kas vienlīdz figurē uzmācības neirozēs un reliğijā. Kā neirotiķu ğimenes romāns atspoguļojas mūsdienu lieteratūrā, kā kādreizējā velnapsēstība atveidojas tagadējā dzīvē, kā dzejnieki dzejā dziedinās – šie ir tikai daži motīvi, par kuriem Freids raksta kopumā deviņās krājuma esejās.

Grāmatas beigās pievienota Igora Šuvajeva sastādīta bibliogrāfija un komentāri, kas sniedz papildu informāciju par avotiem un iekļautajām esejām.

Grāmata turpina "Neputna" eseju sēriju, kurā jau izdoti Svena Birkerta, Jāna Unduska, Italo Kalvīno u. c. autoru darbi.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Neputns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form