Turpinām iepazīstināt ar šā gada Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem. Kategorijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem" uz balvu pretendē Leons Briedis ar dzejoļu krājumu "Saputrotā putra" "Svešinieka atnākšana". Grāmatas māksliniece – Anna Vaivare. Latvijas Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 21. aprīlī.
Turpinām iepazīstināt ar šā gada Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem. Kategorijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem" uz balvu pretendē Leons Briedis ar dzejoļu krājumu „Saputrotā putra” "Svešinieka atnākšana". Grāmatas māksliniece – Anna Vaivare.
Leona Brieža dzejoļu krājumā atrodamas mīļas sarunas ar māmiņu, vējiņa lidojums un krupīša lēciens, jautri danči ar govi un īsta suņu balle, kurā piedalās kranči, takši, foksterjeri, buldogi... Gan jautrus, gan nogurušus dancotājus asprātīgi attēlojusi māksliniece Anna Vaivare. Gardi saputrotas putras ar melleņu burtiem grāmatā pietiks visiem!
Aicinām noskatīties video interviju ar dzejnieku! Ar Leonu Briedi sarunājas Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis. Saruna notika Andreja Upīša memoriālā muzejā telpās.
Kritiķu vērtējumi:
Lita Silova:
(Literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece)
Dzīvē gadās ne tikai “saputroties”, bet pat vēl vairāk – “savārīt ziepes” vai “saēsties driģenes”. Un tad kopā jāvir mazliet izglītojoša vērojuma, šķipsniņa jancīgas un gaišas dzīves izjūtas, gana daudz kaismīgas dažādu paaudžu domapmaiņas. Dzīvojam taču visi kopā un vienlaikus. Un tad nu iznāk lieliska pieredzes apmaiņa, jo vecvecākiem un vecākiem savs Leons Briedis, bet te arī visjaunākajiem lasītājiem ir tieši viņu paaudzei rakstošais Leons Briedis. Tātad neviens vairs nav apbižots.
Un tad nu skanīgs skats cilvēku un dabas pasaulē, kur suņi danco, kur piens, kā izrādās, neaug veikalā, kur lēkā pa peļķēm vai piepūšas kā pūpēži. Citiem vārdiem, viss kā jau dzīvē: gan putras, gan ziepju pietiek.
Anda Baklāne:
(Literatūrkritiķe)
Pieaugušo dzejnieks Leons Briedis reizumis ir kā mūks, kurš ceļo tādās kultūras un dzejas sfēras, par kurām parasti ticīgie tikai nojauš. Tāpēc ir brīnumaini bērnu dzejā viņu sastapt tepat līdzās. Leons Briedis ir formas un ritma meistars, kurš spēj panākt, ka dzejas valoda nekur neķeras, rit tik raiti un skanīgi kā strautiņš; tā ir valoda, kurā dvēsele var atpūsties un priecāties. Šajos dzejoļos nesastapsim neērtus tematus, nopietnu attiecību problēmu cilāšanu, tomēr krājumā atradīsies pa dzejolītim, kas neatstās vienaldzīgu nevienu pieaugušo, kā “Darbapūķis”, kurš “svilpdams, degdams skrien pa gaisu”, vai skaistākais dzejolis par cerību un ticību “Gaismiņ, teci man pa priekšu”. Mākslinieces Annas Vaivares sirsnīgās un mazliet smieklīgās ilustrācijas ļoti labi piestāv šiem dzejoļiem un padara grāmatiņu par lietu, kas pavērš dzīvi gaišāku un priecīgāku.
Austra Gaigala:
(Literatūrzinātniece)
Sirsnīga un gaiša, latviešu folkloras pasaules izpratnei tuva dzeja bērniem. Radniecība atspoguļojas kā priekšstatos par pasaules kārtību, tā arī māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēlē. Dominējošie Leona Brieža krājumā ir dabas un dzīvnieku pasaules motīvi, kas mijas ar latviešu tautasdziesmu un tradīciju, rituālu metamorfozēm, kulmināciju sasniedz dzejolī “Gulētiešanas dziesmiņa”. Stilistiski un emocionāli atšķirīgs ir grāmatā iekļautais dzejoļu cikls “Suņu balle”. Improvizējot ar vārdu skaniskajām līdzībām un priekšstatiem par dažādu sugu suņu raksturīgajām īpašībām, radīta atraktīva un rotaļīga savstarpēji kontrastējošu dzejoļu virkne, kas patīkami bagātina un atsvaidzina krājuma noskaņu.
Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā. 1968. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātē Latviešu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras 1970. gadā izslēgts par pretpadomju darbību bez tiesībām iegūt augstāko izglītību bijušās PSRS teritorijā. Par spīti tam 1972. gadā tomēr iestājies Moldāvijas republikas Kišiņevas universitātes Spāņu valodas un literatūras dienas nodaļā, no kuras spiests aiziet, jo uztur sakarus ar demokrātiski noskaņoto moldāvu un rumāņu inteliģenci. Pēc tam mācījies M. Gorkija Literatūras institūta Augstākajos literārajos kursos Maskavā. L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem.
Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām. Līdz šim latviešu valodā publicētas L. Brieža 28 oriģinālgrāmatas, kā arī vairāk nekā 40 tulkojumu un atdzejojumu. Atsevišķās grāmatās L. Brieža dzeja izdota krievu, rumāņu, ukraiņu valodā un atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās. Aktīvi sadarbojas ar daudziem Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Rumānijas, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas, Francijas, ASV kultūrizdevumiem. L. Briedis strādājis dažādos Latvijas kultūras periodikas izdevumos: "Literatūra un Māksla", "Jaunās Grāmatas", "Grāmata" u. c. L. Briedis ir kulturoloģiskā žurnāla "Kentaurs XXI" dibinātājs, galvenais redaktors un izdevējs (1992–-2010). Izdevniecības "Minerva" direktors. Latvijas Rakstnieku savienības un PEN kluba biedrs. L. Briedis saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā O. Vācieša prēmiju par dzejas, dzīves un sabiedrības laikmetīguma izpratni, Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. 2010. gadā par dzejoļu krājumu "Mijkrēšļa rokraksts" saņēmis Ojāra Vācieša literāro prēmiju.