Lai arī pēdējo četru gadu laikā medijos plaši izskanējuši stāsti un fakti par Latvijas literatūras iziešanu starptautiskā tirgū, platformas "Latvian Literature" pārstāvji, kā arī vairāki literāti ar plašu sociālo tīklu kampaņu sākuši pievērst sabiedrības un arī valsts augstāko amatpersonu uzmanību tam, ka nepietiekamā finansējuma dēļ grūtā un mērķtiecīgā darbā paveiktais var strauji aprauties.
Ar saukli "Nedzēs ārā!" "Latvian Literature" 7. augustā savā oficiālajā "Facebook" kontā publicēja ierakstu, kurā pauda bažas, ka, iespējams, šis ir pēdējais gads, kad piedzīvojam Latvijas literatūras veiksmes stāstu starptautiskajā arēnā, ja vien netiks piešķirts Kultūras ministrijas prasītais papildu finansējums.
"Beigsies atbalsts mūsu grāmatu tulkošanai un izdošanai ārvalstīs. Beigsies Latvijas dalība ārvalstu grāmatu tirgos. Beigsies kampaņa #iamintrovert. Beigsies sadarbība ar ārvalstu izdevējiem, festivāliem un starptautiski ietekmīgiem medijiem Latvijas vārda un literatūras nešanai pasaulē. Tiks izdzēsts viss četru gadu darbs un tostarp arī finanšu resursi, kas tika ieguldīti, gatavojoties dalībai Londonas grāmatu tirgū, Lēmumu par budžeta sadali un papildu finansējuma piešķiršanu platformai "Latvian Literature" Ministru kabinets pieņems 23. augustā." teikts "Latvian Literature" paziņojumā, ar ko tiek aicināts sociālajos tīklos dalīties ikvienu, lai vērstu amatpersonu uzmanību uz to, cik svarīgi būtu iesākto turpināt.
Pateicoties Latvijas simtgades starptautiskās programmas dāsnajam finansējumam – diviem miljoniem eiro – bija iespējams strādāt ar latviešu literatūru kā eksportējama produktu no satura līdz iepakojumam, kas tik visaptveroši un ilgtermiņā tika darīts pirmo reizi. Šī darba kulminācija bija 2018. gada pavasarī, kad Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai bija īpašā viesa statusā Londonas grāmatu tirgū, bet rakstniece Nora Ikstena nonāca ārvalstu mediju uzmanības centrā ar savu romānu "Mātes piens", patecoties Londonas grāmatu tirgus "Dienas autora" (Author of the Day) titulam un darba tulkojumam angļu valodā.
Pēc jaunākās "Latvian Literature" sniegtās informācijas – šobrīd tulkošanai uz angļu valodu pārdotas tiesības 45 latviešu literatūras darbiem, tulkošanai uz citām valodām – 120 darbiem, izdoti septiņi kultūrvēsturiski izdevumi angļu valodā, tāpat izveidoti ap 300 darbu paraugtulkojumi. Tas noticis pateicoties "Latvian Literature" rīkotajiem semināriem un darbnīcām kas aptver visplašāko izdevējdarbības jomu loku – sākot no tulkošanas un atdzejas un beidzot ar dizainu un grāmatu pārdošanas tiesībām.
Latvijas literatūra vairākus gadus pēc kārtas piedalījusies ne tikai Londonas grāmatu tirgū, bet arī līdzīgos literatūras nozarei būtiskos tirgos Frankfurtē, Boloņā un Leipcigā, savukārt profesionāli literārie aģenti, kādi, starp citu pašmāju autoriem ir pirmo reizi, individuāli apmeklējuši vēl vismaz septiņus līdz desmit grāmatniecības tirgus bez četriem jau iepriekš minētajiem.
Latvijā viesojušies gan ārvalstu izdevēji, gan Latvijas autori un nozares profesionāļi apmeklējuši dažādu citu valstu festivālus (tostarp Singapūras, Ķīnas, ASV, Kanādas). Par latviešu literatūru un autoriem bijušas publikācijas un pāaraides tādos medijos kā "The Guardian", "BBC radio London", "BBC Travel", "BBC world news", "The Irish Times", "The Times literary supplement", "The Culture trip", "The Bookseller", "The Daily Observer" un daudzos citos.
Būtiski minēt, ka pirmo reizi latviešu literatūrai izstrādā kampaņa "I am introvert", kas šā gada sākumā saņēma Latvijas Dizaina gada balvu, kā arī tikusi pozitīvi novērtēta ārvalstīs.
"Šobrīd uzrāviens ir ļoti liels, ja salīdzina ar to, kas bija, taču mani ļoti baida tas, kas notiks pēc šī gada, jo Londonas projekts oficiāli noslēdzas, un tas nozīmē, ka noslēdzas arī finansējums. Un šis finansējums, ar ko mēs esam šos četrus gadus operējuši, gada griezumā ir vismaz sešreiz lielāks nekā pamatfinansējums literatūras eksportam līdz šim. Pēc iepriekšējā plāna mums būtu jāatgriežas pie 72 tūkstošiem gadā, turklāt arī LIAA atbalsts, kas nodrošināja stenda būvi Londonā un Frankfurtē, ir beidzies. Ar 72 tūkstošiem nepietiek, lai uzbūvētu stendu, nemaz nerunājot par izdevēju un mūsu komandas piedalīšanos. Ja mēs atgriežamies pie šī finansējuma, tad pazaudējam visas izdevēju vizītes, tulkotāju darbnīcas un literāros aģentus. Mēs, visticamāk, pazaudējam arī visu "Latvian Literature" komandu," pēc 2019. gada Londonas grāmatu tirgus šā gada martā sarunā ar "Delfi" teica "Latvian Literature" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas.
Kā šā gada pavasarī preses konferencē medijiem pauda Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, Latvijas literatūras eksports ir arī ieguvums poligrāfijas nozarē, kas līdztekus izdevējdarbībai ir ļoti svarīga eksporta pozīcija. Viņš arīdzan uzsvēra, ka Latvijas literatūras eksports ir labs piemērs, kā uzņēmējdarbības nauda, kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, palīdz Kultūras ministrijas "lielajam uzdevumam" un otrādi. "Ja 2017. gadā no izdevējdarbības nodokļos tika iekasēti 16 miljoni eiro, tad pērn tie jau bija 20 miljoni. (..) Nozare nes valstij lielu naudu – atšķirībā no citām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajām sadaļām, kur bez izteikta valsts atbalsta nav iespējams funkcionēt, šī ir nozare, no kuras nauda pārpārēm atnāk atpakaļ. Neatbalstīt to ir kā izslēgt kases aparātu."
Kā iepriekš vēstīja "Latvian Literature" pārstāvji, nākamajā gadā pagaidām ir drošība tikai par 72 000 eiro lielu budžetu no kopējiem platformas darbības nodrošināšanai nepieciešamajiem 455 000 eiro, lai varētu turpināt līdz šim veiksmīgi aizsākto. Pēc "Latvian Literature" sniegtās informācijas, Lietuvā literatūras eksportam budžetā atvēlēti 440 000 eiro gadā, bet Igaunijā – 732 000 eiro gadā. Lēmumu par papildu finansējuma piešķiršanu Ministru kabinets pieņems 23. augustā.
