Trešdien, 18. septembrī, pulksten 18.00, Raiņa un Aspazijas muzejmājā notiks Latvijas PEN organizēta diskusija "Brīvību rupjībām! Ko iesākt ar valodu skolu mācību programmās?", portālu "Delfi" informē biedrības pārstāvji.
Diskusijas mērķis ir pastāstīt par spilgtākajiem gadījumiem, kurus ir piedzīvojuši izdevēji, tulkotāji, skolotāji, sastopoties ar neizpratni un pretestību pret izteiksmes brīvības nepieciešamību. Tajā piedalīsies skolotāja un dzejniece Iveta Ratinika, dzejnieks Jānis Peters, dzejnieks un rakstnieks Rihards Bargais, tulkotāja Dace Meiere un izdevniecības "Liels un mazs" direktore Alīse Nīgale, savukārt diskusiju vadīs Ilmārs Šlāpins.
Mākslinieciskās izpausmes un vārda brīvība ir priekšnoteikumi, lai rastos mūsdienīga literatūra, ar kuru bērni spēj identificēties, kas atklāj bērniem šķietami biedējošo un remdē viņu bailes, kas palīdz vecākiem runāt ar bērniem par dzīves īstenības sarežģītākajām izpausmēm (mīlestība, šķiršanās, slimība, nāve u.c.)
Patīkams pozitīvisms var kļūt par ideoloģiskiem žņaugiem, ja tiek pieprasīts vai uzspiests. Mākslinieks, kurš baidoties no izstumšanas vai noraidījuma, rada nevis saskaņā ar savu iekšējo balsi un pārliecību, bet, lai apmierinātu pozitīvisma kanonus, rada ideoloģiski cenzētu mākslu.
2018./2019. mācību gadā ir nācies dzirdēt iebildumus pret literatūras dažādām izpausmēm un mēģinājumus ierobežot dažādos mākslinieciskās izpausmes līdzekļus. Visbiežāk iebildumi tiek vērsti pret bērniem domāto literatūru. Diemžēl mēģinājumi ierobežot izpausmes un vārda brīvību ir fiksēti arī mūsu likumdošanā, ieviešot Izglītības likumā absurdo un ideoloģiski traktējamo "tikumības" jēdzienu.
Latvijas PEN vēlētos veicināt sabiedrības izglītību vārda brīvības jautājumos. Vēlamies veicināt izpratni un diskusiju par literatūras atšķirību no realitātes, dažādiem mākslinieciskās izpausmes līdzekļiem, par dažādu žanru specifiku, par to, kādēļ veselīga visdažādāko balsu un viedokļu pārstāvniecība literatūrā.
Latvijas PEN sadarbībā ar punctummagazine.lv jau ir aizsākusi rakstu sēriju ar mērķi veicināt sabiedrības izpratni par vārda brīvību un makslinieciskās izteiksmes līdzekļu izmantošanu literatūrā. Pirmais raksts šai sērijā bija Santas Remeres raksts "Kam vajag raupjības?". Vēl plānoti Kārļa Vērdiņa, Ivetas Ratinīkas un Ilvas Skultes raksti.
