Šā gada 25. decembrī izcilais latviešu prozists Zigmunds Skujiņš svin 90 gadu jubileju.
Zigmunds Skujiņš ir viens no izcilākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu rakstniekiem, un latviešu literatūras vēsturē īpaši piemin Skujiņa romānus, sevišķi – "Kolumba mazdēli" (1961), "Kailums" (1970), "Gulta ar zelta kāju" (1984) un "Miesas krāsas domino" (1999), taču arī Skujiņa noveles ir uzskatāmas par līdzvērtīgām Rūdolfa Blaumaņa, Andreja Upīša, Jāņa Ezeriņa un Erika Ādamsona īsprozai.
"Laika un telpas aptvērums Skujiņa īsprozā patiesi vērienīgs," savā " Latviešu literatūras vēsturē" raksta kritiķis un rakstnieks Guntis Berelis. "Viņš rakstījis par Seno Romu ("Gladiatori", 1970), Čingishana sirojumu laikā sakņotu līdzību par brīvību ("Novele par Čingishana zirgu", 1967), par mācītāju un rakstnieku Juri Neikenu, kurš mēģināja izlaipot starp latviešiem un vāciešiem ("Neikens iet uz Roperbeķiem", 1973), par rakstnieka Lampeduzas, "Geparda" autora, dzīvi Latvijā ("Sapņi", 1965), par Džona Lenona noslepkavošanu ("Dubultfantāzija", 1985), mesiānisku apokrifu par Kristus dēlu ("Dieva Dēla dēls", 1991), par dažiem mīklainiem Aspazijas biogrāfijas faktiem ("Sātana eņģelis", 1996)."
Zigmunda Skujiņa personībai un daiļradei ir nozīmīga loma latviešu literatūras attīstībā un nācijas latviskās identitātes saglabāšanā gan padomju okupācijas laikā, gan mūsdienās, kā arī Latvijas Republikas neatkarības atgūšanā. Lielā mērā pateicoties Skujiņa un viņa domubiedru neatlaidībai, izdevās atjaunot Otrā pasaules kara laikā nodedzināto Sv. Pētera baznīcas torni, viņš gādājis arī par Erika Ādamsona un Mirdzas Ķempes izdemolētās kapavietas atjaunošanu 90. gadu otrajā pusē. 70. un 80. gados latviešu valodā ieviešas Skujiņa radītie jaunvārdi "vaļasprieks", "tālrāde", "skrotzīmulis", "žūžiņš", viņš atrod jaunu pielietojumu vārdiem "klupināšana" un "karsējs" no Vecā Stendera vārdnīcas.
Literatūrzinātnieks Jānis Oga raksta, ka "Skujiņa prozas augsto kvalitāti zināmā mērā garantē viņa panākumi; grāmatu lielie metieni, tituli un pagodinājumi, bet jo īpaši tulkojumi ļauj būt finansiāli neatkarīgam un ar amatiem nesaistītam, viņš arī nekad nav bijis komunistiskās partijas biedrs. Tas ļauj būt profesionālam rakstniekam, kurš literatūrai un sabiedriskajām aktivitātēm velta visu savu laiku. Skujiņš ir ne vien spēcīgākais latviešu prozists, bet arī orators, uz kura viedokli un stāju citi rakstnieki var paļauties; no tribīnes vai savos darbos viņš spēj sacīt to, kas daudziem citiem nav pa spēkam vai nav vēlams."
Foto: Jāzeps Danovskis.
Zigmunds Skujiņš ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem – viņa darbi izdoti vācu, angļu, zviedru, krievu, bulgāru, čehu, slovāku, ungāru un citās valodās vairāk nekā septiņos miljonos eksemplāru un spēj ieinteresēt arī mūsdienu lasītājus ārzemēs. Romāns "Miesas krāsas domino", kas iekļauts Latvijas kultūras kanona paplašinātajā sarakstā, 2014. gadā apgādā "Arcadia Books" izdots Lielbritānijā, Zviedrijā – 2015. gadā, savukārt 2017. gadā tas iznāks Itālijā un Maķedonijā.
Šogad Skujiņš saņēma Kultūras ministrijas atzinības rakstu "par mūža ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot paliekošus un mākslinieciski augstvērtīgus darbus prozā, kas augstu novērtēti Latvijā un pasaulē", taču šī nebūt nav pirmā Skujiņam veltītā atzinība. 1973. gadā viņš kļuvis par Nopelniem bagāto kultūras darbinieku, 1985. gadā – LPSR Tautas rakstnieku, 1998. gadā uzņemts Latvijas Zinātņu akadēmijā kā goda loceklis, Skujiņš ir 1999. gada Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts; rakstnieks saņēmis Latvijas Literatūras Gada balvu (2003) par prozas krājumu "Buršana un tinte", Aleksandra Čaka balvu (2005) par Rīgas attēlojumu literatūrā, Latvijas Republikas Ministru kabineta balvu par mūža ieguldījumu literatūrā (2007), kā arī Rīgas balvu (2010). 2007. gadā Skujiņam piešķirta Gada balva literatūrā (2007) par mūža ieguldījumu literatūrā, bet gadu vēlāk – Triju Zvaigžņu ordenis.
Nupat apgāds "Mansards" laidis klajā Skujiņa izcilāko noveļu izlasi "Dziļurbums laikā", tā aizsākot sēriju "Mansarda" klasika", ko veidos darbi, par kuru palikšanu latviešu literatūrā uz ilgu nav vairs nekādu šaubu. Izlase "Dziļurbums laikā" veidota saskaņā ar autoru un aptver visus viņa daiļrades periodus, sākot ar 1957. gadā publicēto "Vienas nakts hroniku", ar kuru tika reabilitēts noveles žanrs un Hruščova "atkušņa" laikā presē aizsākās pirmās nopietnās diskusijas par latviešu literatūru, beidzot ar 2007. gadā sarakstīto noveli "Verdošie dubļi".
Var pieminēt, ka izdevnicība "Mansards" darbību sāka 2005. gadā tieši ar Zigmunda Skujiņa Rakstu 1. sējumu, un līdz 2011. gadam iznākuši desmit Rakstu sējumi.
Savukārt izdevniecība "Neputns" decembrī izdevusi rakstnieka "Ēnu aleju" – aizraujošu, Rīgas videi un tās cilvēkiem veltītu garstāstu, kas pirmo reizi klajā nāca stāstu krājumā 2003. gadā, bet tagad jaunā redakcijā publicēts atsevišķā izdevumā. Stāsta darbība notiek 20. gadsimta 50. gadu Rīgā, tomēr stāsta varoņi savās atmiņās zīmē Rīgu dažnedažādu laiku pārmaiņās. Varoņi ir gan cinkogrāfi, gan iespiedēji, gan mākslinieki un literāti.
