Kā uzsver izdevēji, lasītājiem jābūt uzmanīgiem – pasaka galvenokārt domāta nobriedušiem prātiem – jebkurā vecumā, tomēr jaunākiem par 14 jādod to lasīt tikai īpašos gadījumos.
Pasakas darbība norisinās bibliotēkā, ko galvenais varonis skaidro: "Ja es kaut ko nezināju, tad gāju uz bibliotēku noskaidrot, tā es no mazām dienām biju audzināts. Bibliotēkā, ir atrodamas visas cilvēces bailes, dusmas, bēdas – un arī cerības, mīlestība un drosme."
Haruki Murakami pasaka stāsta par īstenību un ilūzijām, par bibliotēku un īpaši jau lasītavu slēpto dabu, par iekšējām pasaulēm, kas katram ir sava – un var gadīties, ka tās nepārklājas pat vistuvākajiem. Par labirintiem un skumjām. Par izeju, kas nemaz nav izeja, bet varbūt tieši tāpēc, ka nav, pēkšņi ir izeja. Par to, ka ir notikumi, no kuriem neizbēgt pat tad, ja itin viss visapkārt pēkšņi pielīdzināms izejai.
Lasītāja Sesīlija vietnē "goodreads.com" raksta: "Grāmatā ir elementi no Kafkas, Borhesa, Roalda Dāla un Tima Bērtona, pārstāvēts arī Nīls Geimens ar šķipsniņu Orvela. Tā izskatās kā brīnišķīgi dizainēta un ilustrēta bērnu grāmata, tomēr maziem bērniem tā ir pārāk baisa un, manuprāt, īsti nav domāta pat lieliem pusaudžiem (autore lieto jēdzienu YA – young adults). Manuprāt, tā ir grāmata pieaugušajiem, kuriem patīk mazliet ļaunīgas pasakas un kuri vēlas vēlreiz izbaudīt baiļu šermuļus kā jaunībā."
"Savādā bibliotēka" ir mazliet baisa, ļoti valdzinoša un īsteni austrumnieciski (un arī murakamiski) skumja pasaka, kurā darbojas zēns, Aituvīrs, skaista meitene, strazds un vēl daži personāži. Kā raksta izdevēji, iespējams, šī ir grāmata, kuru varētu lasīt drīz pēc tam, kad izlasīts romāns "Kafka liedagā".
Čipa Kida (Chip Kidd) dizains un ilustrācijas. No japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere.
