Silvijas Brices tulkojumā klajā nācis kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas jaunākais romāns "Sirds mirst pēdējā", portālam "Delfi" pavēstīja izdevniecības "Zvaigzne ABC" pārstāvji.
Romāns sākotnēji iepazīstina lasītāju ar tuvas nākotnes ainu, kurā, kā ierasts Atvudas antiutopijās, neiespējamā ir ļoti maz. Pasaulē, kurā valda sociāls un ekonomisks sabrukums un izsīkuši resursi, jauns laulāts pāris Stens un Šarneina cenšas iztikt, kā nu var – mitinās savā automašīnā, pārtiek no dzeramnaudas, ko Šarmeina saņem, strādādama bārā, baidās no apkārtklejojošām tikpat izmisušu cilvēku bandām, un slīgst arvien dziļākā izmisumā. Kad sasniegta bezcerības robeža, negaidot rodas šķietams risinājums visām problēmām. Tas ir Pozitrona projekts – sociāls eksperiments, kas piedāvā Stenam un Šarmeinai pastāvīgu darbu un – īpaši svarīgi – pašiem savu mājokli projekta ietvaros veidotajā Saderības pilsētā. Apmaiņā pret šo paradīzi jāziedo tikai tāds nieks – sava brīvība katru otro mēnesi, kas jāpavada cietuma kamerā.
Taču, kā to nosaka antiutopijas likumi un kā notiek gandrīz katrā Atvudas romānā, ideālais risinājums slēpj sevī pamatīgu āķi. Un vispirms jau nodod nevis mākslīgi radītā sociālā struktūra, bet gan cilvēciskā daba. Cik daudz no savas brīvības esam ar mieru atdot – un kā vārdā – lai saglabātu tiesības būt cilvēkam? Šo un citus jautājumus sev raksturīgajā asi nesaudzīgajā un vienlaikus žilbinoši asprātīgajā manierē risina Mārgareta Atvuda.
Romānā "Sirds mirst pēdējā" skaudra satīra par mūsdienu sabiedrībā aktuālajām pseidovērtībām savijas ar patiesi draudīgas iespējamās nākotnes ieskicējumu. Taču kā visos savos darbos, arī šajā rakstniece spēj problemātiskas tēmas ietērpt apbrīnojami aizraujošā sižetā.
Mārgareta Atvuda sarakstījusi vairāk nekā četrdesmit prozas, dzejas un eseju grāmatu. Viņa ir saņēmusi daudzas literārās balvas, to vidū – Bukera prēmiju, Artura Č. Klārka balvu, Astūrijas prinča balvu literatūrā, Francijas "Chevalier dans l'Ordre des Arts et des Lettres", Itālijas "Premio Mondello" un 2014. gadā Oriona grāmatu balvu daiļliteratūrā. 2012. gadā Karaliskā Literatūras biedrība (RSL) piešķīra viņai savu augstāko apbalvojumu – titulu "Companion of Literature".
