Savai tautai un valstij politisko testamentu atstāj katrs prezidents. Lennarta Meri drosmīgajās, pat skarbajās runās atradīsiet atbildes uz daudziem, joprojām mums svarīgiem jautājumiem: kāpēc Igaunija izvēlējās dārgāko variantu - dzīvi mazā, neatkarīgā valstī nevis lētāku eksistenci kādas lielvalsts sastāvā. Kāpēc mums pieder gaviles, uzzinot, ka uz mūsu zemes vairs nav svešā karaspēka, bet sūri jāstrādā, lai mazās tautas izdzīvotu, lai saglabātos mūsu valodas un senā kultūra.
Laiks aktualizē Meri viedokli, ka mums svēti jāglabā gan patstāvība, gan vienotība, taču mēs nedrīkstam nemanīt, kas rūgst Krievijas plašumos. Mēs varam zaudēt cīņu, bet no principiem nedrīkstam atteikties . Meri radis skaidru atbildi, kāpēc Eiropa ir radošs darbs, kāpēc mums jābūt vērīgiem, jo vēsture neatkārtojas, taču dažreiz tiek atkārtotas pagātnē izdarītās kļūdas, kādai jābūt Baltijas jūras reģiona jaunajai formai, gan to, ka arī miera laikā jābūt gataviem krīzei.
Runās un intervijās paustās domas noderēs arī ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas celt politisko izglītību un sapratni par valstī un pasaulē notiekošajiem procesiem.
Grāmatu no igauņu valodas tulkojusi Skaidrīte Nurge. Grāmatas atvēršanas svētki norisināsies Rīgas Latviešu biedrības nama Zelta zālē Igaunijas Republikas neatkarības 91. gadadienā 24. februārī plkst. 12.00.