Tieši pirms divdesmit gadiem – 1994. gada 2. aprīlī – Lībiešu kultūras centrs paziņoja par savu nākšanu pasaulē, un viss turpmākais laiks ir bijis spraiga darba pilns.
Tas vislabāk apjaušams grāmatā, kur LKS ikdiena redzama fragmentos no dažādu plašsaziņas līdzekļu publikācijām, dokumentos un fotogrāfijās, kas sakārtoti astoņās nodaļās: LKS dibināšana un attīstība; LKS un lībiešu mūsdienu kultūra, ietverot gan literatūru, mākslu un mūziku, gan arī starptautiskā kultūras un valodas gada pasākumus; LKS un lībiešu valoda, kas stāsta par valodas konferencēm un semināriem, par valodas apgūšanu un avotu izdošanu. Plaša nodaļa veltīta zinātniskajai un sabiedriskajai darbībai, atspoguļota arī LKS un lībiešu sabiedrisko organizāciju sadarbība, tāpat process, kā tapa valsts ilgtermiņa programma "Lībieši Latvijā".
Grāmatu papildina "Līvõ Kultūr sidām" 20 gados paveiktā hronoloģija, avotu saraksts un personu rādītājs, kurā minēti vairāk nekā trīssimt cilvēki, kuri tā vai citādi bijuši klāt mūsdienu lībiešu sabiedriskās un kultūras dzīves procesos.
Vissvarīgākais LKS veikums šajos divdesmit gados ir lībiešu valodas un kultūras pēctecības nodrošināšana. LKS ir noorganizējis lībiešu valodas runātāju nometnes, lībiešu valodas normēšanas konferences un seminārus, biedrības paspārnē tapuši valodas materiāli – no mācību līdzekļiem un vārdnīcām līdz mūsdienīgam programmnodrošinājumam. Pateicoties tiem, lībiešu valoda turpina pastāvēt un attīstīties, un to ir iespējams apgūt ikvienam, kurš to vēlas.
Biedrības darbības rezultātā ir radies nopietns lībiešu modernās kultūras slānis, kas ne tikai turpina vēl 19. gadsimta vidū sāktās tradīcijas, bet mūsdienās droši stājas blakus un kā līdzīgs ar līdzīgu konkurē ar citām kultūrām, par ko liecina gan apbalvojumi, gan atzinības, ko guvuši dažādie lībiešu mūsdienu kultūras projekti.
Šo gadu laikā līdz ar LKS ir izaugusi arī pirmā no pašu lībiešu vides nākušu zinātnieku paaudze. Ar viņu līdzdalību ir radusies jauna, sevi spēcīgi pieteikusi pētniecības joma – livonika jeb lībiešu pētījumi –, kurā iesaistās aizvien vairāk zinātnieku no daudzām pasaules valstīm. Šīs starptautiskās sadarbības izcils piemērs ir enciklopēdiskais izdevums "Lībieši. Vēsture, valoda un kultūra", kas 2011. gadā iznāca igauņu un 2013. gadā – latviešu valodā, un 2013. gadā LKS organizētā pirmā Lībiešu vasaras universitāte, kurā piedalījās piecu valstu studenti.
Pateicoties LKS darbībai, tagad vairs nevienam nav jāpierāda, ka lībiešiem ir sava literatūra, māksla un mūzika, turklāt tās nav muzejiskas vērtības, bet gan dzīva kultūras procesa sastāvdaļa. Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju ar lepnumu atzīst savas lībiskās saknes.
Biedrība dibināta 1994. gadā un oficiāli darbojas četru cilvēku – žurnālistes Gundegas Blumbergas, etnogrāfes Renātes Blumbergas, mākslinieces Baibas Dambergas un filologa Valta Ernštreita – sastāvā. LKS nekad nav bijis neviena algota darbinieka - visi LKS biedri nodarbojas ar lībiešu jautājumiem brīvprātīgi, līdztekus pamatdarbam savā specialitātē.
