'Līdz sāpēm izcili'. Māra Bērziņa 'Svina garša'
Foto: Ģ. Raģelis

Turpinām iepazīstināt ar šā gada Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem. Kategorijā "Proza" uz balvu pretendē Māris Bērziņš ar romānu "Svina garša".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Māra Bērziņa romānā darbība notiek nepilnu trīs gadu laikā (1939—1941) – tie Torņakalna mālderzeļļa Matīsa Birkena dzīvi apmet kājām gaisā. Puisi, kurš lielā mērā mīt grāmatu pasaulē, priecīgs remontē dzīvokļus, meklē īsto meiču, kuru mīlēt uz mūžu, apkārtējo notikumu centrifūga ierauj pašā virpuļa serdē, liekot uz sevi paskatīties pilnīgi citām acīm:

"Man liekas jocīgi, ka pēkšņi tādas morāli nenoturīgas būtnes kā es un Rūdis esam kļuvuši tik pašaizliedzīgi, ka vai cildens mitrums acīs metas. Par Koļu es daudz nebrīnos, bet mēs ar Rūdi? Neticami! Bet varbūt nemaz tik nesavtīgi neesam? Es rakstura vājuma dēļ nespēju atteikt draugam. Rūdim azartiski gājieni tīk jau kopš bērna kājas. Pats reiz izteicās: kad dari to, kas ir aizliegts, tevi pārņem eiforija un patīkami kņudinoša trauksme, it kā veiktu pārgalvīgu triku. Ja izdosies – gods un slava, ja ne – ar seju dubļos vai beigts un pagalam."

Par to arī Māra Bērziņa romāns "Svina garša" – par varoņiem nepiedzimst. Bet gadās, ka par tādiem kļūst visikdienišķākie ļaudis.

Romāns jau piedzīvojis dramatizējumu un šobrīd Valtera Sīļa režijā tas skatāms Latvijas Nacionālā teātra repertuārā. Matīsa lomā – Raimonds Celms.

Aicinām noskatīties video interviju ar rakstnieku. Ar Māri Bērziņu sarunājas Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis. Saruna notika Andreja Upīša memoriālā muzejā telpās.

Kritiķu vērtējums

Arvis Kolmanis par Māri Bērziņu:

"Divu okupāciju skaudrā pieredze, atainota caur šķietami vienkārša cilvēka skatījumu šķietami vienkārši veidota teksta ritējumā. Tomēr vienkāršu cilvēku gluži vienkārši nav, un šķietamā teksta vienkāršība nav nejaušība. Māra Bērziņa romānā vispār nav nejaušību, kaut cilvēka dzīves gājumam liktenīgu nejaušību tur ne mazums, un katrai no tām sava simboliska nozīme, kas iezīmējas jo spilgtāka, tuvojoties noslēguma apokalipsei. Līdz sāpēm izcili."

Liega Piešiņa par Māri Bērziņu:

"Jūtīgs un domājošs ne tipisks strādniekpuisis, kas ir romāna varonis, liek domāt. Domāt arī par laikmetu, humānismu, piederību. Domāt un izjust lasīto. Liek apzināties, ka ne tikai miesa un asinis, bet arī sirds un dvēsele nepieciešama ikdienišķībā un mūžīgajā. Māra Bērziņa domas un valodas mānīgais vienkāršums atstāj laikmeta radīto patiesības pēcgaršu."

Lita Silova par Māri Bērziņu:

"Romāns "Svina garša" ir par robežām. Vienkāršā robeža starp cilvēku un varoni. Traģiski trauslā robeža starp mieru un karu. Provocējošā robeža starp vārdiem un rīcību. Robeža starp neiesaistīšanos un aktīvu attieksmi.

Romāna pamatā dzīves (parastās) dzīļu filozofija – tajā vienlīdz būtisks komiskā un traģiskā līdzsvars (vai līdzsvara neiespējamība) situācijās, vārdos, pārdzīvojumos. Un ir skaudri apzināties, ka dzīves ikdienišķās gaitas reizēm rit laikā, kas vairs neļauj tām būt parastām nedz vienas ģimenes vai draugu kopas ietvaros, nedz daudzu tautu liktenī."

Rakstnieks un dramaturgs Māris Bērziņš dzimis 1962. gadā Rīgā. Beidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultāti. Strādājis dažādus darbus. Bijis ekonomists privātos uzņēmumos un valsts iestādēs. Ieņēmis vadītāja amatu dažādās institūcijās, bijis arī Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors. Kopš 2007. gada – Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

Rakstniecībai pievērsies diezgan vēlu – pirmais romāns "Ērika Trauma sapnis" izdots 2003. gadā. 2007. gadā klajā nāk īsprozas krājums "Gūtenmorgens", kas ieturēts absurda tradīcijā. Grāmatas centrālais personāžs ir Gūtenmorgens – drusku smieklīgs, drusku absurds, drusku ērmīgs, bet visādā ziņā simpātisks tips, kura spriedumos un izdarībās paradoksālā kārtā bieži jūtama veselā saprāta balss. 2009. gadā "Gūtenmorgens" piedzīvo atkārtotu izdevumu, papildinātu ar Māra Bišofa ilustrācijām un trīs jauniem stāstiem. Izmantojot stāstu "Gūtenmorgens un laika mašīna", 2009. gadā uzņemta īsfilma ar tādu pašu nosaukumu (režisore Elīna Ļihačeva). 2011. gadā nācis klajā romāns "Titāna skrūves", 2013. gadā – romāns "Sveiks, Dzintar Mihail!".

Rakstījis arī lugas, no kurām divas iestudētas Cēsu un Rēzeknes Tautas teātrī. Lugas "Pirmā reize", "Iztēlojies", "Bezcerīgs gadījums" un "Kabineta suns" godalgotas ar veicināšanas prēmijām Nacionālajos lugu konkursos 2006. un 2008. gadā. 2009. gadā Māra Bērziņa lugas izdotas grāmatā "Iztēlojies. Trīs lugas". Sarakstījis grāmatu bērniem "Resnais svešinieks" (2008). Pasaka "Resnais svešinieks jeb pasaka par Kristeru un cūkmenu" 2007. gadā ieguvusi 2. vietu "Meža pasaku" konkursā, publicēta un ieskaņota portālā www.pasakas.net. Periodikā publicēti stāsti un fragments no romāna. M. Bērziņš regulāri piedalījies festivālā "Prozas lasījumi". Par krājumu "Iztēlojies" saņēmis "Literatūras gada balvu 2009" dramaturģijā.

Par romānu "Svina garša" autors saņēmis Dzintara Soduma balvu un Baltijas Asamblejas balvu.

Tags

Latvijas Literatūras gada balva Rakstnieks Māris Bērziņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form