'Līdz šim visspēcīgākais...' Noras Ikstenas 'Mātes piens'
Foto: Ģirts Raģelis

Šā gada 21. martā ekspertu komisija nosauca "Latvijas Literatūras gada balvas 2015" nominantus piecās kategorijās. Starp labākajiem pērn izdotajiem prozas darbiem ir arī rakstnieces Nora Ikstenas romāns "Mātes piens", kas izdots izdevniecības "Dienas grāmata" sērijā "Mēs. Latvija XX gadsimts". Grāmatas mākslinieks – Jānis Esītis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Noras Ikstenas romāns aptver laika posmu no Otrā pasaules kara beigām un vēsta par triju paaudžu sieviešu likteņiem, bet vēstījuma centrā ir 20. gadsimta 70. un 80. gadi. Visu romāna tekstu caurauž atteikšanās – no vīra un tēva, no sapņiem un iecerēm, no darba un uzskatiem, no draugiem un tiem, kurus mīlam. Šajā visu paaudžu sieviešu sāpju ceļā ļoti spēcīgs ir piedošanas motīvs. Tas kopš mazotnes ir nepārtraukts uzdevums meitai, lai turētu pie dzīvības māti, kura apzināti viņai liegusi savu pienu, lai neļautu mantot savas sāpes un izmisumu.

Aicinām noskatīties video interviju ar rakstnieci. Ar Noru Ikstenu sarunājas Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis. Saruna notika Andreja Upīša memoriālā muzejā telpās.

Kritiķu vērtējums

Austra Gaigala par Noru Ikstenu:

Lai arī Noras Ikstenas romāns "Mātes piens" tapis vēsturiskajā sērijā "Mēs. Latvija, XX gadsimts", vēstures notikumi nav romāna centrā, tie kalpo kā fons mātes un meitas attiecību psiholoģiskajai šķetināšanai. Laikmets šeit ir kā kantora zīmogs uz kartona mapes vāka – saturu tieši neietekmē, bet arī par mapītes izcelsmi aizmirst neļauj. Emocionāli un mākslinieciski piepildīts vēstījums par triju paaudžu sieviešu likteņiem, savstarpējām attiecībām, nesaraujamu saiti un visplašāko izjūtu spektru – no bezcerības, izmisuma, naida līdz beznosacījuma mīlestībai. Ja kādā brīdī šķiet, ka romānā tiek meklēta atbilde uz mūžseno jautājumu un bažām par to, kādai jābūt labai mātei, tad patiesībā tas nozīmē – nepateikt par romānu gandrīz neko. Tā ietilpība sniedzas pāri šādām definīcijām.

Aivars Eipurs par Noru Ikstenu:

Tieši šajā romānā, pēc daudzām grāmatām, rakstniece nesaudzīgi konfrontē sevi ar savām saknēm, preparē personību veidojošo pieredzi autobiogrāfiskajā atslēgā. To darot tik skarbi, ka man, vismaz uz laiku, ne tikai jāatmet sociālisma jautrā puse, bet arī jāatceras drūmākas dienas savos juvenīlajos gados. Šis romāns līdz šim ir spēcīgākais rakstnieces radītā iespaids uz mani, jo "Dzīves svinēšana", kaut arī ne bez personīgā, ne bez skarbā, tomēr bija rāmāks mākslas darbs. Darbs ir jo nesaudzīgāks ar to, ka šeit nav mīlestības līnijas, lai arī kā to aiz matiem nepievilktu kritiķi. Mīlestība ir, tikai citās formās, arī rakstīts romāns diez vai naidā – vai tas maz iespējams!

Prozaiķe Nora Ikstena dzimusi 1969. gadā Rīgā. Studējusi latviešu filoloģiju Latvijas Universitātē (1987-1992), angļu valodu un literatūru Kolumbijas universitātē Misūri (1994-1995). Studiju un pēcstudiju laikā zinātniska līdzstrādniece Rakstniecības, mūzikas un teātra muzeja Raiņa izpētes grupā, tad apskata nodaļas redaktore žurnālā "Karogs", redaktora vietniece laikrakstā "Rīgas Balss" (1998). Kolumbijas Universitātē Misūri bijusi virsredaktore žurnālam "The Review of Contemporary Fiction", sagatavojusi šī žurnāla latviešu prozai veltīto numuru (1998).

Nora Ikstena debitēja literatūrā ar pirmskara rakstnieces un politiķes Annas Rūmanes-Ķeniņas biogrāfiju, kam sekoja divi stāstu krājumi. Sarakstījusi biogrāfiskas grāmatas arī par Bruni Rubesu, Viju Vētru, Māru Zālīti un Regīnu Ezeru. Izdoti romāni – "Dzīves svinēšana" (1998) un "Jaunavas mācība" (2001). 2004. gadā iznācis stāstu krājums "Dzīves stāsti", iezīmējot novirzīšanos no iepriekšējā izsmalcinātā rakstīšanas stila. 2006. gadā sadarbībā ar dzejnieku Imantu Ziedoni sarakstīts biogrāfisks darbs "Nenoteiktā bija" – netradiconāls un emocionāls mēģinājums rekonstruēt ievērojamā rakstnieka bērnības atmiņas. Par grāmatu "Nenoteiktā bija" Nora Ikstena saņēmusi Baltijas asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā.

Divu eseju krājumu autore: "Sīlis spoguļstiklā" (2006) un "Šokolādes Jēzus" (2009). 2009. gadā izdots Noras Ikstenas romāns "Amour Fou jeb Aplamā mīla 69 pantos", pēc kuras motīviem Dailes teātrī režisors Dž.Dž. Džilindžers 2010. gadā iestudējis izrādi "Amour Fou". Šis romāns 2010. gadā nācis klajā arī krievu valodā. 2010. gadā kopā ar gruzīnu izcelsmes vācu rakstnieku Levanu Beridzi sarakstījusi lugu "Filiparia", kas izdota paralēli latviešu un krievu valodā. 2011. gadā klajā nācis Noras Ikstenas romāns par Dzintaru Sodumu "Vīrs zilajā lietusmētelītī".

Noras Ikstenas romāns "Dzīves svinēšana" tulkots igauņu, dāņu, zviedru un gruzīnu valodā. Romāns "Jaunavas mācība" izdots Igaunijā un Lietuvā. Savukārt stāstu krājuma "Dzīves stāsti" tulkojums angļu valodā 2013. gadā nācis klajā Kanādā. Stāsts "Elzas Kugas vecuma neprāts" Margitas Gailītis tulkojumā iekļauts prozas antoloģijā "Best European Fiction 2011".

Nora Ikstena aktīvi iesaistījusies valsts kultūrpolitikas veidošanas procesos, bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja. Kopā ar Paulu Bankovski un Maimu Grīnbergu gadskārtējo "Prozas lasījumu" (kopš 1998) organizētājiem, regulāri uzstājas ārzemēs ar lasījumiem un referātiem. Sarakstījusi scenāriju dokumentālajai filmai par latviešu rakstniekiem trimdā "Pasaules nepasaule" (2001). Saņēmusi Literatūras gada balvu (2001), Spīdolas stipendiju (2001).

Jau ziņots, ka "Latvijas Literatūras gada balvas 2015" ceremonija notiks 21. aprīlī Spīķeru koncertzālē. Plašāk par balvas nomintiem, mūža balvas saņēmēju un šā gada īpašo balvu var izlasīt šeit!

Tags

Ilmārs Šlāpins Latvijas Literatūras gada balva Nora Ikstena
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form