'Pārdot ošus, iesist rubli!' – literatūrzinātniece par Braku meža izsoli
Foto: Voldemārs Valters/“Zudusī Latvija”

Ņemot vērā, ka diskusijā par Ērgļu novada Braku mežu apsaimniekošanas nākotni vairākkārt piesaukta arī ironija tieši saistībā ar Rūdolfa Blaumaņa drāmu "Indrāni", portāls "Delfi" piedāvā īsu ieskatu būtiskākajos šīs lugas pavērsiena punktos, ļaujot pārdomāt, kāpēc Blaumaņa rakstītais īpaši aktuāls kļūst šobrīd apspriesto Braku mežu izciršanas plānu kontekstā.

Īsumā par Blaumaņa "Indrāniem": Edvartam kā vecākajam dēlam pienāktos mantot saimniecību "Indrāni", taču viņš par sievu apņem vecākiem netīkamo Ievu, tāpēc tēvs domā labāk mājas atstāt mantojumā jaunākajam dēlam Kārlim, kurš devies dienestā. Ar viltu Edvartam un Ievai izdodas mājas tomēr iegūt, taču attiecības mājinieku starpā saasinās, skarot gan saimniekošanas veidu un pienākumus, audzināšanas jautājumus, gan tēriņu plānošanu – lai iegūtu līdzekļus, Edvarts tēva Jura ap "Indrānu" mājām audzētos un lolotos ošus, tēvam nezinot, pārdod galdniekam.

Atklājoties viltum, ar kuru jaunie Indrāni mājas ieguvuši, vecais Indrāns vēlas dēlam Edvartam tās atņemt, kam Edvarts nepiekrīt un atbild ar rīkojumu kalpa puisim ķerties pie ošu ciršanas, kā arī izraida no mājām abus vecākus, ierādot viņiem dzīvesvietu pirtiņā. Tēvs iesūdz dēlu tiesā, taču šajā prāvā zaudē.

Mākslas spēja paredzēt nākotni

Latvijas Universitātes (LU) profesore, literatūrzinātniece, no Nacionālās apvienības (NA) saraksta 13. Saeima ievēlētā Janīna Kursīte-Pakule "Delfi" skaidro iespējamās literatūras darba līdzības ar ieplānoto Braku meža izsoli.

"Saka jau, ka mākslinieki spēj saskatīt lietas, kas vēl tikai notiks. Edvarts Virza, rakstot dzejoli "Baiga vasara", noredzēja 1941. gada deportācijas. Rūdolfs Blaumanis pirms 115 gadiem dzimtajās Braku mājās sacerēja lugu "Indrāni", kurā aprakstīja paaudžu konfliktu, kas šodien atbalsojas tieši Brakos," stāsta Kursīte-Pakule.

Viņa atgādina: "Lugā jaunais Indrānu saimnieks Edvarts ir gatavs sarīkot, mūsdienu valodā runājot, kailcirti, tas ir nozāģēt un pārdot visu ošu audzi, kas ap mājām, lai iesistu rubli. Viņa vecākiem tā ir traģēdija, jo māja nav māja bez apkārtējās ainavas. Vismaz agrākos laiku skolās, mācoties par Blaumani, bija jālasa "Indrāni", kur cita vidū ir Indrānu tēva rūgtais sakāmais: "Naudas vajadzība! Kam nav naudas vajadzīgs! Vai man tās nevajadzēja? /../ Bet es nošķīru tos Indrānus, kas pilda manu maku, no tiem, kas iepriecina manu sirdi. Sēklu tīrumā kaisīt var visur pasaulē. Zeme paliek zeme, ar viņu Vidzemē vai Igauņos. Bet tas māla paugurs tur noras malā, tā upīte pirts gravā, tas sērmūkslīts te ceļmalā - tie pieder tikai Indrāniem. Noroc to pauguru, aizlaid to upīti citur, nocērt to kociņu, un tu būsi sapostījis šīs mājas dvēseli!"".

Viņa uzskata, ka līdzīgi kā Blaumaņa darbā arī Ērgļu novada dome ir nedzirdīga, "jo viņiem acu priekšā ir nauda, ko Braku mežs var ienest."

"Kailcirte uzreiz piepildīs, vismaz īslaicīgi, kabatas. Tāpēc izliekas nedzirdam Māra Oltes un citu viedokli, ka var taču mežu tīrīt pakāpeniski, ne vienā rāvienā. Pagājušogad bija jau līdzīga izšķiršanās. Mežu, kas bija skaisti saaudzis ap Ziedoņa muzeju Murjāņos, privātīpašnieks izzāģēja pa tīro. Nelīdzēja nekādi muzejnieku lūgumi. Privātīpašnieki, novadu domes var izzāģēt visu Latviju, padarot par kailcirti. Var apņirgt Māru Ķimeli un visus citus, kas mežā saredz ne tikai ekonomisko, bet arī kādu dziļāku vērtību. Varbūt šī tomēr ir tā reize, kad visi, kas novērtē Latvijas ainavu, neieraujas kaktā klusām ņurdot, bet apvieno spēku, lai nosargātu Latvijas mežu ainavas daļiņu, kurai ir zīmīgs vārds – Braku mežs. Literatūras stundas no skolām vēl nav izravētas, bet drāma jau iet pilnā sparā!" sacīja Kursīte-Pakule.

Jau vēstīts, ka Ērgļu novada dome rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa muzeja un dzimto māju "Braki" teritorijā drīzumā plāno cirst kokus plašā teritorijā. Līdz šim iedzīvotājiem nav izdevies apturēt izsoles par koku ciršanu organizēšanu.

Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja "Braki" teritorija ir 40,9 hektārus liela un pieder Ērgļu novada domei. Ar piecu deputātu balsīm, kas ir domes vairākums, nolemts muzeju ieskaujošos 27 hektārus mežus pārdot cirsmas izsolē privātuzņēmējam. No tiem 13 hektāri meža ar simtiem koku paredzēti kailcirtei līdz ar zemi, bet vēl 14 hektāri kā kopšanas un sanitārās cirtes, iepriekš vēstīja telekanāls LNT.

13 hektāru kailcirtes un 14 hektāru kopšanas un sanitārās cirtes izsoles sākumcena noteikta 84 tūkstoši eiro. Daļu naudas izlietošot muzeja jaunas administrācijas ēkas būvniecībā.

Deputātu vairākums meža izciršanu pamato ar ekspertu rekomendāciju.

Tags

Lasāmgabali Rūdolfs Blaumanis

Comment Form