Foto: Heli Lāksonena. LETA
Otrdien, 5. jūlijā, paziņoti rakstnieki un ilustratori, kas izvirzīti Starptautiskajai Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvai bērnu literatūrā un grāmatu mākslā.

Žūrija nolēmusi, ka Jāņa Baltvilka balvas starptautiskā laureāte šogad ir Latvijā iemīļotā somu dzejniece Heli Lāksonena, bet balvu par viņas grāmatas "Piec ait kalns" izcilo atdzejojumu latviešu valodā saņems Guntars Godiņš.

Šogad dzejnieka Jāņa Baltvilka vārdā nosauktā balva, ko dibinājusi Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP), tiks pasniegta 12. reizi. Otro reizi tiks pasniegta VAS "Latvijas valsts meži" balva "Jaunaudze" par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā.

"Heli Lāksonenas dzejoļu krājums "Piec ait kalns" latviešu valodā ir īsts paraugdemonstrējums atdzejas mākslā, kas šogad spilgti izcēlās starp citiem latviski tulkotajiem darbiem. Godiņš ar apbrīnojamu meistarību un atjautību ir izpildījis ārkārtīgi sarežģītu uzdevumu, jo Lāksonenas dzejoļi nav rakstīti literārajā somu valodā, bet gan dienvidrietumu Somijas dialektā, ko atdzejotājs atveidojis latviešu valodā, izmantojot lībiskā dialekta Vidzemes izloksni. Ar šo krājumu Godiņš paver bērniem plašākus valodas lietojuma apvāršņus, īpaši aicinot pievērst uzmanību tam, cik dažādās izloksnēs un dialektos var lietot vienu valodu," uzskata žūrijas pārstāve, literatūras pētniece Dace Bargā.

Heli Lāksonena piedalīsies Starptautiskajos bērnu literatūras lasījumos "Lakstīgalas vārdnīca: kas ligzdo bērnu literatūrā?" 24. jūlijā Jaunā Rīgas teātra Kamerzālē (Lāčplēša ielā 25, sākums plkst. 11:00).

Kas šogad būs Baltvilka balvas ieguvēji oriģinālliteratūrā un grāmatu mākslā, noskaidrosies balvas pasniegšanas ceremonijā 24. jūlijā – Jāņa Baltvilka 72. dzimšanas dienā.

Foto: Guntars Godiņš. LETA

Žūrija vērtējusi latviešu valodā izdotās bērnu grāmatas, kas iznākušas no 2015. gada maija līdz šā gada maijam, un nosaukusi 20 nominantus: rakstniekus Ievu Samausku par dzejas krājumu "Skaļā klase", Leonu Briedi par dzejas krājumu "Saputrotā putra", Kārli Vērdiņu par dzejas krājumu "Tētis", Inesi Zanderi par literāro pasaku krājumu "Kaķis brīvdienās", Māri Runguli par spokainu piedzīvojumu stāstu "Sāļās pankūkas", Juri Zvirgzdiņu par prozas grāmatu "Have a nice day! gandrīz mīlas stāsts", māksliniekus Zani Zlemešu par ilustrācijām sērijas "BIKIBUKS" grāmatai Nr. 65 – Valdis Grenkovs "Negantā muša", Gitu Treici par ilustrācijām Ineses Paklones grāmatām "Ziemassvētku zāģītis", "Cīņas olu Lieldienas" un Marijas Jankovskas de Tauriņš grāmatai "Irave, janomami indiānis", Arturu Bērziņu par ilustrācijām sērijas "BIKIBUKS" grāmatai Nr. 67 – Rūdolfs Blaumanis "Asarās", Alekseju Naumovu par ilustrācijām I. Zanderes pasaku krājumam "Kaķis brīvdienās", Elīnu Brasliņu par ilustrācijām J. Zvirgzdiņa "Have a nice day! gandrīz mīlas stāsts", M. Runguļa "Sāļās pankūkas" un Luīzes Pastores "Svešinieka atnākšana", Gundegu Muzikanti par ilustrācijām J. Zvirgzdiņa grāmatai "Enģelīša ceļojums" un Pētera Brūvera dzejas un atdzejas krājumam "Grāmata Gundegai", Edmundu Jansonu par ilustrācijām Hardija Lediņa un Jura Boiko grāmatai "Ūdenslīdējs", Lieni Mackus par ilustrācijām sērijas "BIKIBUKS" grāmatai Nr. 77 – Laimonis Pēlmanis "Trīs mednieki", Annu Vaivari par ilustrācijām L. Brieža dzejas krājumam "Saputrotā putra".

Dāvis Ozols par ilustrācijām Rutas Svažas grāmatai "Runča vakariņas", Vivianna Maria Staņislavska par ilustrācijām un dizainu I. Samauskas dzejoļu krājumam "Skaļā klase", Katrīna Avotiņa par ilustrācijām I. Samauskas grāmatai "Muša, kas gribēja būt lidmašīna", Elizabete Eglīte par romānu "Tikšanās laikā" un Dzintars Tilaks par grāmatu "Čomiņš" nominēti LVM balvai par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā "Jaunaudze".

Šogad grāmatas vērtēja LBJLP prezidente un Latvijas Universitātes profesore Ilze Stikāne, bērnu literatūras pētniece, interneta žurnāla "Satori" sadaļas "Ar bērniem" redaktore Dace Bargā, LMA profesors, mākslinieks Juris Petraškevičs, kultūras žurnāliste Santa Remere un divi daudzbērnu tēti – arhitekts Uldis Lukševics un žurnālists Ansis Bogustovs.

Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā pasniegšana notiek kopš 2004. gada, bet kopš 2008. gada balvu piešķir arī vienam Baltijas jūras reģiona rakstniekam un viņa darba tulkotājam. Balvas uzdevums ir fokusēt sabiedrības uzmanību uz pozitīvu mērķi – bērnu, kurš lasa interesantu un skaistu grāmatu latviešu valodā.

Baltvilka balvas mērķis ir palīdzēt latviešu bērnu literatūrai nonākt jaunā attīstības pakāpē, pievērst talantīgu rakstnieku un mākslinieku interesi bērnu grāmatām un rosināt bērnus un viņu vecākus izvēlēties augstvērtīgas grāmatas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!