Krievu dzejnieki Marija Gaļina (Мария Галина) un Jūlijs Gugoļevs (Юлий Гуголев) kļūs par noslēdzošo viesu pāri projektā "Dzejas sūtņi" Latvijā. Viņi Rīgā uzstāsies 27.decembrī pl. 18.00 grāmatu veikalā "Nice Place Mansards".
Šī projekta un Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros Rīgā pēdējo divu gadu laikā jau pabijuši Jeļena Fanailova (Елена Фанайлова), Dmitrijs Vodeņņikovs (Дмитрий Воденников), Andrejs Sen-Seņkovs (Aндрей Сен-Сеньков), Staņislavs Ļvovskis (Станислав Львовский), Andrejs Rodionovs (Андрей Родионов), Ļevs Rubinšteins (Лев Рубинштейн), Kirils Korčagins (Кирилл Корчагин), Linora Goraļika (Линор Горалик), Nastja Deņisova (Настя Денисова) un Fjodors Svarovskis (Фёдор Сваровский).
Nākamā gada laikā "Orbīta" plāno izdot antoloģiju ar visu šo dzejnieku dzejoļu oriģināliem un tulkojumiem (par latviešu versijām parūpējušies lieliski latviešu dzejnieki – Jānis Elsbergs, Arvis Viguls, Edvīns Raups, Kārlis Vērdiņš, Ingmāra Balode, Pēteris Dragūns, Andris Akmentiņš, Aivars Eipurs un Jānis Rokpelnis).
Mūsdienu dzeja Krievijā – tā, neapšaubāmi, ir brīvās un kritiskās domāšanas joma, tā jau sen vairs nav tikai liriska izteikšanās, bet gan centieni tikt skaidrībā ar to, kā veidota valoda un tās nozīmes manipulācijām (šajā jomā vēl 70.gadu vidū strādāja Ļevs Rubinšteins), dzeja arī pilnā mērā var kļūt par absolūti aktuālu un pilsonisku izteiksmes līdzekli (kā tas notiek Jeļenas Fanailovas un Staņislava Ļvovska tekstos).
Projekta "Dzejas sūtņi" mērķis bija iepazīstināt latviešu auditoriju ar pietiekami plašu mūsdienu krievu dzejas spektru, jo šāda veida kontakti vāji attīstījās 90. gados un divtūkstošo gadu sākumā. Projekta ideju, kas pieder "Orbītai", atbalstīja Maskavas Grāmatu institūts, un kolēģi saglabājot nosaukumu paplašināja "Sūtņu" ģeogrāfiju, pievienojot tai Poliju. Polijas-Krievijas dzejas tikšanās regulāri notiek abās valstīs.
Politisko risku un izaicinājumu laikos svarīgi saglabāt kontaktus starp cilvēkiem, kuriem valoda, rakstība, teksts ir ne tikai līdzeklis manipulācijām ar sabiedrības apziņu. Mēs domājam, ka projekts savu spēku robežās spējis pacelt humanitārās kultūras līmeni Latvijā, bagātinājis latviešu autorus ar jaunām pieejām un iespējām – galu galā, tieši tas arī notiek, kad autori tulko viens otra darbus.
Projekta pēdējai sesijai izvēlēti divi autori, kuri visā savas poēzijas mūsdienīgumā, protams, izmanto un attīsta tālāk visas tās iespējas, kas bija raksturīgas krievu dzejai 20.gadsimtā. Pirmkārt, jau tāpēc, ka viņi izmanto ritmu atskaņās, liek lietā daudzveidīgu poētisko metriku un ne pārāk sliecas pēc daudzveidīgajiem praktiskajiem "brīvā panta" labumiem.
Marija Gaļina ir ne tikai dzejniece, bet arī rakstniece-prozaiķe, fantaste, kritiķe un tulkotāja. Viņa ir dzimusi 1958.gadā Kaļiņinā (tagad Tverā). Absolvējusi Odesas universitātes bioloģijas fakultāti ar speciālizāciju hidrobioloģijā un ihtioloģijā. Kopš 1987.gada dzīvo Maskavā. Bioloģijas zinātņu kandidāte, strādājusi Bergenas universitātē (Bergenā), kur nodarbojusies ar apkārtējās vides problēmām.
1995.gadā pametusi zinātni, kļūstot par profesionālu literāti. M.Gaļina ir vairāku dzejas un prozas grāmatu autore. Viņas kritiskie raksti publicēti tādos izdevumos, kā "Новый мир" un "Знамень". Tulkojusi Stīvena Kinga, Šeimasa Hīnī, Kerolas Ennas Dafijasun citu autoru, tai skaitā mūsdienu ukraiņu dzejnieku darbus. Marijas Gaļinas darbi tulkoti itāliešu, angļu un poļu valodās. Viņa ir prēmiju "Anthologia" un "Московскийсчёт" (divreiz, pēdējoreiz 2014.gadā) laureāte.
Jūlijs Gugoļevs ir ieguvis medicīnas izglītību, strādājis par feldšeri ātrajā palīdzībā, vēlāk televīzijas kanālā NTV, pēc tam – Starptautiskajā Sarkanā krusta komitejā, pēdējos trīs gadus strādā televīzijā. Absolvējis Literatūras institūtu un tā aspirantūru. Sākotnēji publicējis darbus samizdatā ("Митинжурнал", 1986), pēc tam viņa darbi drukāti žurnālos "Юность", "Знамя", "Октябрь", "Критическаямасса", izdevis vairākas dzejas grāmatas.
Tulkojis mūsdienu dzeju no angļu un skandināvu valodām. Prēmijas "Московскийсчёт" laureāts (2007). Gugoļeva dzejai, no vienas puses, ir tuva rūpīga runas intonācijas izmantošana. klasiskās prozodijas ietvaros, no otras – ironiska dzeja un sava veida ironiskās balādes žanrs. 2000.gados Gugoļeva dzeju bagātināja interesanti eksperimenti ar stingrajām strofiskajām dzejas konstrukcijām.
Jūlijs Gugoļevs par savu dzeju: "Veiksmes kritērijs ir sajūta, kas rodas, piemēram, agrā pavasarī. Kad ar savu īpašo marta-aprīļa zemiskumu sagrābj silts vējš, kad vasara vēl nav pienākusi un viss tikai vēl priekšā – tikai kā solījums.
Un tas tevi tik dziļi aizskar, ka tu nodomā: kā gan to visu izteikt skaņā un pēc iespējas neartikulēti!Līdzīgu sajūtu rada izdevies dzejolis. Kad tevi smacē fakts, ka tev ir izdevies noķert un gandrīz nodot tālāk to, ko izteikt cilvēciskā balsī ir praktiski neiespējami".
Marijas Gaļinas dzejoļus latviešu valodā tulkos Liāna Langa, bet Jūlija Gugoļeva darbus – Arvis Viguls.
Grāmatu veikala Nice Place Mansards adrese - Kr.Barona ielā 21a. Ieeja pasākumā ir bezmaksas.
