Pieskarties mūžībai. Tapusi izstāde '1514. Grāmata. 2014'
Foto: Mārtiņš Otto, 'Rīga 2014'

Grāmatas... Lielas un mazas, biezas un plānākas. Īpašais, kas tās vieno, ir iznākšanas gads – 1514., – tātad pirms piecsimt gadiem. Sākot ar 2. jūliju, šie unikālie izdevumi būs aplūkojami izstādē "1514. Grāmata. 2014" Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāžu zālē. "Ir tāda pārlaicīguma sajūta, protams," sarunā neslēpj izstādes kuratore Astrīda Rogule, vadājot mūs no vienas vitrīnas pie otras un ar lepnumu izrādot no astoņpadsmit Eiropas bibliotēkām uz Rīgu atceļojušos dārgumus – astoņdesmit brīnišķīgus sējumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Šādas vitrīnas vēl ir tikai "Rīgas Biržā", un tagad arī mums tādas ir – ar perfektu klimata un putekļu kontroli, ar īpašām gaismām, ar nereflektējošo stiklu! Visas šeit redzamās un izstādītās grāmatas ir piecsimt gadu vecas, un tās stāsta par cilvēkiem un to, kā Eiropa dzīvoja tajā laikā!" Astrīda ar lepnumu izrāda savu saimniecību un pašu pirmo eksponātu – "Biblia Poliglota" – Bībele, kas sarakstīta dažādās valodās.

Nelielo viesu bariņu, kuru vidū sastopam arī kādreizējo Dānijas Kultūras institūta Latvijā vadītāju Riki Helmsu, labprāt uzklausa Astrīdas Rogules stāstīto un iztaujā arī pārējos bibliotēkas darbiniekus.

"Starp citu, pie katras vitrīnas būs novietots īpašs panelis – ekrāns, kur elektroniskā veidā varēs iepazīties ar ikvienu šeit izvietoto eksponātu – digitāli šķirstot grāmatas, uzzinot par tām stāstiņu. Tā mēs strādājam," kuratore smaida un stāsta, ka izstādē noteikti varēs pavadīt ilgas stundas, priecājoties par to, kāda bijusi izdevējmāksla, izdošanas kultūra.

"Paskatieties, kādas ir titullapas, kā sakārtoti teksti!" viņa priecājas, norādot uz komentāriem kādā grāmatā, kas esot ierakstīti ar Roterdamas Erasma roku. Mums būs arī kompaktdisks (angliski, latīniski un latviski) ar viņa "Muļķības slavinājumu" – klausāmgrāmata, kur fragmentus ierunājis Juris Strenga, bet Guntars Prānis un Ilze Nīmane atskaņo 1514. gada mūziku – vienu no tā laika interesantākajiem sacerējumiem."

Dodamies uz telpas vidu, kur novietots galds, ap kuru sēž un stāv vairāki darbinieki, sagatavojot sējumus novietošanai vitrīnās; līdzās Latvijas kolēģiem darbojas arī Dānijas un Zviedrijas bibliotēku pārstāvji. "Viņi ir kurjeri, kuru vadībā mūsu darbinieki šīs grāmatas sagatavo ielikšanai vitrīnās. Katrai grāmatai tiek sagatavots atvērums, pēc tam sējumu noliek uz īpaša paliktņa, ko var locīt dažādos leņķos."

"Parādīšu jums kaut ko absolūti unikālu!" viņa pēc brītiņa izsaucas un parāda Avicennas sarakstītu grāmatu, kas atceļojusi no Sanktgallenes Universitātes (Šveicē) bibliotēkas – patiešām iespaidīgu un ievērības cienīgu sējumu.

Tikpat skaists eksponāts – herbāriju grāmata – atceļojis no Dānijas, un dāņu bibliotēkas speciālists to palīdz sagatavot ievietošanai vitrīnā. "Mums ir arī Roterdamas Erasma grāmata! Bet no Nīderlandes atveda recepšu grāmatu," viņa palepojas.

Starp izstādītajiem manuskriptiem būs apskatāms arī "Rīgas breviārijs", kas gan pēc kāda Rīgas rātes kunga pasūtījuma ticis iespiests 1513. gadā Amsterdamā, bet uz Rīgu atceļojis 1514. gadā. Savukārt no Mančestras bibliotēkas atceļojis ap 12. vai 13. gadsimtu tapis un nostiprināts un 1514. gadā iespiests Anglijas likumu krājums, kas arī uzskatāms par unikālu eksponātu.

"Man vēl jāaizbrauc uz Varšavu pakaļ vienai ļoti nozīmīgai grāmatai, un tad būs viss," kuratore atviegloti nopūšas un atgādina, ka ideja veidot šādu izstādi pieder LNB direktoram Andrim Vilkam, kurš kā perfekts grāmatniecības vēstures pārzinātājs arī uzdevis izstādes toni.

"Vēlāk sākām strādāt pie idejas attīstības, un tad mums pievienojās arī Gustavs Strenga – jaunais, daudzsološais grāmatnieks un arī vēsturnieks. Nekas nebūtu noticis, ja mums nebūtu mazas trauslas sievietes – mūsu mākslinieces Daces Džeriņas. Labāka izstāžu iekārtotājmākslinieka Latvijā nav! Viņa izprot stilu un ir augstākās raudzes profesionāle," Astrīda slavē komandu, neaizmirstot pieminēt arī pārējos kolēģus, tostarp arhitekti Gunu Akonu, kura strādājusi pie vitrīnu izveides. "Jāuzteic visi – gan tie, kas strādāja pie tehniskajām lietām, gan pie kataloga tekstiem. Mums ir brīnišķīgas bibliotēkas meitenes Solveiga un Daiga, labākā grāmatvede pasaulē!"

"Šeit ir grāmatas, kas veltītas dažādām zinātnes nozarēm," izstādes kuratore turpina ekskursiju, mūsu uzmanību pievēršot kādam iluminētam manuskriptam un paskaidrojot: "Kad to iespieda, katras rindkopas sākumā atstāja vienkārši mazu burtiņu. Pēc tam spieda virsū iniciāli, un bieži vien vēl izkrāsoja, tādēļ šādas grāmatas sauc par iluminētiem manuskriptiem. Kā redzat, tolaik grāmatas tika iespiestas tikai divās krāsās – melnā un sarkanā."

Starp citu, izstādē aplūkojama arī Venēcijas izdevēja Aldo Manucio (Aldus Manutius) iespiestā grāmata, un Astrīda Rogule akcentē, ar ko ir īpašs šis iespiedējs. Izrādās, – tieši viņš izdomājis burtu slīprakstu jeb italic. "Tāpēc arī tas tiek dēvēts par "itāliku" – jo nāk no Itālijas, precīzāk – no Venēcijas, kas daudziem nemaz neienāk prātā. Viņš pats gan nomira, šķiet, 1516. gadā, taču Manucio drukātava pastāvēja vēl ilgi un dikti."

Izstādes kuratore, kurai mīļi šķiet laikam jau visi izstādes eksponāti, atzīst, – visu to skatoties un kārtojot, ik pa brīdim pārņem pārlaicīguma sajūta. "Bet mēs uz to gājām! Sanākot pirmo reizi kopā uz sapulci, teicām, – izveidosim labāko izstādi grāmatniecībā, kāda ir bijusi, un paņemsim tikai šo vienu gadu – kā ieskatu. Jo tajā laikā mainījās pasaules uzskats, pateicoties grāmatām; sākās grāmatu drukāšanas un lasīšanas bums, parādījās tādas profesijas kā grāmatu izdevējs," to sakot, Astrīda piebilst, ka tagad atkal parādījies jauns izaicinājums – grāmatu lasīšana, jo pamazām daudzi pārgājuši uz t. s. digitālo grāmatu.

"Šis gads nejauši mums ir ticis par Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, un speciāli izvēlējāmies šo sakritību," viņa smejas un jau pavisam nopietni bilst, – cilvēkiem šajā izstādē būs iespēja iepazīties ar unikālām lietām. "Ar kolēģiem runājām: tādas izstādes Eiropā nav bijis, līdz ar to arī pasaulē – nē!"

To sakot, Astrīdas balsī atkal ieskanas pamatots lepnums. "Ceru, ka mums sanāks un ka cilvēkiem būs interesanti," viņa vēl nosaka.

Tags

Andris Vilks (LNB) Gustavs Strenga Juris Strenga Latvijas Nacionālā bibliotēka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form