Par satriecošu vēstures liecību to uzskata ne vien pašmāju vēsturnieki un kultūrpētnieki, bet arī Oksfordas Universitātes pasniedzējs, vēsturnieks un slāvistikas speciālists Dens Hīlijs, kurš to nosaucis par gadsimta atklājumu, kas radīs darbu plašai pētnieku grupai. Runa ir par jūrmalnieka Kaspara Aleksandra Irbes dienasgrāmatu korpusu – vairāk nekā 60 sējumiem (kladēm), kurās dokumentētas viņa dzīves gaitas Latvijā no 1927. līdz pat 1996. gadam, kad Irbe aizgāja mūžībā. Īpašu unikalitāti šim tekstam piešķir fakts, ka Irbe bija homoseksuālis un savās piezīmēs sniedz detalizētu un visnotaļ eksotisku ieskatu homoseksuāļu un citu seksuālo minoritāšu pagrīdes dzīvē un uzdzīvē, kas aktīvi noritēja gan Latvijas pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju un nacistu okupācijas periodā.

Pirmoreiz plašāka sabiedrība par Irbes dienasgrāmatām uzzināja 2018. gadā no žurnāla "Rīgas Laiks" februāra numurā publicētā vēsturnieces Inetas Lipšas raksta "Romantisko dēku dienasgrāmata", kopš tā laika šis fenomens bieži ticis pieminēts un apspriests publiskajā telpā, pagājušā gada vasarā kļūstot arī par daļu no Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA2 satura kā iedvesmas avots igauņu mākslinieka Jānusa Sammas instalācijai "Rīgas pastkartes".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!