Sērens Kirkegors 'Bailes un trīsas'

Sākot ar 17. decembri izdevums būs pieejams Latvijas grāmatnīcās.

Grāmatu "Bailes un trīsas" no dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe, literārais redaktors – Uldis Tīrons. Tā iznāk ar Dānijas Mākslas padomes Literatūras komitejas un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu, sadarbībā ar Sērena Kirkegora pētniecības centru Kopenhāgenā.

Grāmatas izdevējs Ad verbum, sadarbībā ar Dānijas Kultūras institūtu un "¼ Satori", organizē vairākus Kirkegoram veltītus pasākumus: "Redzēt Kirgegoru" 10. decembrī plkst. 21:00 kinoteātrī "K-Suns" varēs noskatīties Annes Viveles dokumentālo filmu "Sērens Kirkegors" (Søren Kierkegaard).

Pasākumā "Klausīties Kirkegoru" 11. decembrī plkst. 21:00 veikalā/klubā/bārā "Pērle", Tērbatas 65, izskanēs lasījumi no Sērena Kirkegora "Bailēm un trīsām", ko lasīs Inga Mežaraupe. Pie klavierēm – Uģis Krišjānis.

Savukārt 13. decembrī plkst. 18:00 Inga Mežaraupe lasīs "Bailes un trīsas" demokrātiskā vīna bārā "Garāža", Elizabetes 83/85. Flauta – Sniedze Prauliņa.

Plānots arī pasākums "Runāt par Kirkegoru" - diskusija "¼ Satori" grāmatnīcā, tēma un datums tiks precizēts.

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

Sērens Kirkegors, dažkārt dēvēts par "eksistenciālisma tēvu", bija 19. gadsimta sākumā Kopenhāgenā dzīvojošs domātājs un rakstnieks. Savas īsās dzīves laikā (dzimis 1813. gadā, miris 1855. gadā) Kirkegors sarakstīja daudzas grāmatas, kā arī labu tiesu piezīmju un dienasgrāmatu. Viss šis tekstu kopums jau vairāk kā gadsimtu ir izdots dāņu valodā, un kopš 20. gadsimta sākuma Kirkegora darbi ir tulkoti neskaitāmās valodās visos pasaules kontinentos. Beidzot Kirkegors būs pieejams arī latviski.

Kirkegora ietekmi uz filozofijas, teoloģijas un literatūras attīstību 20. un 21. gadsimtā ir ļoti grūti pārvērtēt. Latviešu lasītājiem varētu būt zināmi tādi Kirkegora cienītāji, kritiķi un studētāji kā eksistenciālisma filozofi Martins Heidegers un Žans Pols Sartrs, kuru filozofiju Kirkegora idejas ir dziļi iespaidojušas. Bet Kirkegors ir ietekmējis visdažādākās jomas – vērīgu un mazāk vērīgu lasītāju lokā bijuši Horhe Luiss Borhess, Simona de Bovuāra, Nīlss Bors, Francs Kafka, Hermanis Hese, Martins Būbers, Henriks Ibsens, Gabriels Marsels, Emanuēls Levins, Ludvigs Vitgenšteins, Teodors Adorno, Rainers Marija Rilke, Karls Barts, Mišels Fuko, Karls Jasperss, Albērs Kamī, Anrī Bergsons, Valters Benjamins, Žaks Deridā, Stenlijs Kavels, Ingmārs Bergmans, Ļevs Šestovs, Vudijs Allens un daudzi, daudzi citi.