"(Divas) puses. Latviešu kara stāsti." ir Otrā pasaules kara karavīru dienasgrāmatu pierakstu apkopojumi, kuri vēsturnieku Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā apgādā "Mansards" un sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu valsts pētījuma programmas "Nacionālā identitāte" un projekta "Latvijas sociālā atmiņa un identitāte" ietvaros tika klajā laisti pagājušajā gadā. Īsā laika periodā šis izdevums ir piedzīvojis atkārtotu metienu, jo izraisījis lielu lasītāju interesei.
Tagad karavīru dienasgrāmatu pierakstu fragmenti ir izdoti klausāmā formātā. Tekstus ir ielasījuši aktieri Aigars Vilims, Januss Johansons, Ģirts Rāviņš, Māris Bezmers, Andris Morkāns, Kārlis Neimanis un Mārtiņš Meiers. Ieraksts tapis sadarbībā ar Valmieras drāmas teātri un Radio NABA. Klausāmgrāmatā ir dzirdama arī mūzika, raksturīga Otrā pasaules kara frontes abām pusēm.
Šī klausāmgrāmata ir par latviešiem Otrā pasaules kara frontes abās pusēs. Tās galvenie varoņi – karavīri Alberts Dāboliņš, Ēriks Jaunkalnietis, Alfons Kaunas, Mārtiņš Strazdiņš, Nikolajs Šķute un Juris Zīverts. Trīs no viņiem Otrā pasaules kara laikā karoja Padomju Savienības karaspēkā, bet trīs bija Vācijas bruņoto spēku karavīri. Viņus vienoja ne tikai sūra kara ikdiena, bet arī dienasgrāmatu rakstīšana. To fragmenti ir klausāmi šajos diskos. Tā ir tiešā "kara balss", kāda tā ir saglabājusies pirms vairāk nekā pusgadsimta rakstītajās karavīru piezīmēs, kas šobrīd iegūlušas arhīvu, muzeju plauktos un privātkolekcijās.
Otrais pasaules karš mainīja Latviju, tā vairs nekad nebija tāda, kāda bijusi iepriekš. Totalitārajiem režīmiem, kas izraisīja šo karu, Latvija bija tikai maiņas kārts, kara zona, cilvēku un materiālo resursu izmantošanas un iznīcināšanas josla, savu pasaules kundzības ambīciju īstenošanas vieta. Ne nacistiskais, ne padomju režīms nerēķinājās ar Latvijas cilvēkiem, viņu dzīvēm, sarūpēto labklājību un radītajām vērtībām un kultūrvidi. Totalitārajām varām Latvija bija tikai lielās politikas un/vai kara laupījums, kas lietojams, nerēķinoties ne ar vispārcilvēcisko morāli, ne starptautiskajām juridiskajām normām un cilvēktiesībām.
Otrais pasaules karš Latvijas cilvēkus, kuri savā valstī bija dzīvojuši cits citam līdzās un kuriem citam pret citu nebija nekāda nepārvarama naida, padarīja par ienaidniekiem. Latvijas iedzīvotāji tika mobilizēti vai brīvprātīgi iestājās divu totalitāru un agresīvu valstu – nacistiskās Vācijas un komunistiskās Padomju Savienības – armijās.
Karadarbībā abās frontes pusēs bija iesaistīti vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju, no viņiem dzīvību zaudēja apmēram puse. Pārsvarā karā gāja bojā jauni un spēka pilnbrieda gadu cilvēki, kuri labi ja bija nodzīvojuši pusi cilvēkmūžam atvēlētā laika, kurus mājās gaidīja sievas, draudzenes, bērni, vecāki un viņu izplānotās dzīves. Latvijai Otrā pasaules kara traģiskā bilance bija liela.
Vita Zelče, grāmatas "(Divas) puses" zinātniskā redaktore, Dr. hist., LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore, saka: "Mēs vēlētos, lai, klausoties sešas dienasgrāmatas, jūs atminētos arī savus tēvus, vectēvus un daudzos karā zaudētos Latvijas cilvēkus un padomātu par viņu nenodzīvotajām vai padomju režīma ēnā dzīvotajām dzīvēm. Par to, ko viņi jums nepaguva, negribēja vai baidījās izstāstīt. Par bailēm un drosmi, par neuzdrīkstēšanos un uzdrīkstēšanos, par nodevību un cēlsirdību, par nogurumu un izturību, par šaubām un noteiktību, par lētticību un veselo saprātu. Karavīru stāstos lasāmā pieredze ir atbildīguma par savu pilsonisko stāju un Latviju mācībstunda."
"Pirmo reizi mūsu zemē klausāmgrāmatas formātā apvienota zinātne un stāsti, jo blakus sešu karavīru dienasgrāmatu lasījumam dzirdamas arī zinātnisko rakstu autori balsis. Ideja par lasītāju iecienītās grāmatas "(Divas) puses" izdošanu audio versijā pamatojas nepieciešamībā dāvāt iespēju piekļūt karavīru dienasgrāmatu tekstiem arī cilvēkiem, kuri labprātāk "lasa ar ausīm". Dienasgrāmatu autoru rakstīto izdzīvoja seši aktieri. Viņi lasīja vārdus, kas tapuši pirms 70 gadiem tā, it kā viss notiktu šodien, apliecinot cilvēcisko vērtību nezūdamību," stāsta Aija Rozenšteine, LU doktorante, klausāmgrāmatas "(Divas) puses" zinātniskā redaktore un producente.
Izdevuma skaņu režisors ir Olivers Tarvids, māksliniece – Ieva Dzintare.
Izdevniecība "Apostrofs" dibināta 2008. gadā ar nolūku popularizēt literatūru bērnu un pieaugušo vidū, izdodot audio grāmatas sērijā "Klausāmgrāmata". Tās domātas aktīviem un inteliģentiem literatūras interesentiem, kuri grāmatas labprāt lasa un klausās. Līdz šim izdots: Džīnas Vebsteres "Garkājtētiņš", Māras Cielēnas "Pulksteņu nakts gaitas", Margaritas Stārastes "Pintiķu ciems", Sudrabu Edžus "Dullais Dauka", Jāņa Ezeriņa "Noveles", Imanta Ziedoņa "Kukainīt, re, kā saule spīd" un citas klausāmgrāmatas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
