Antropologs Fransisko Etkseberija identificējis klostera kapenēs uzietus "fragmentus kā piederošus Migelam de Servantesam".
Servantess mira 1616.gadā - nedēļu pēc britu dramaturga Viljama Šekspīra nāves.
Zinātnieku komanda balstījās uz dokumentāliem avotiem. Lai arī vēl nav ģenētisku pierādījumu, zinātnieki ir pārliecināti par savu atklājumu.
"Pēc informācijas analīzes var secināt, ka starp baznīcas kapenēs atrastajiem fragmentiem ir tādi, kas pieder Migelam de Servantesam," sacīja Etkseberija.
Kā jau ziņots, janvārī pētnieki kapenēs Madridē uzgāja zārku ar Servantesa iniciāļiem. Viņi cerēja, kas tas palīdzēs beidzot atrast rakstnieka atdusas vietu.
Dokumentos minēts, ka Servantess apglabāts Madrides klostera kapelā dienu pēc nāves 1616.gada 22.aprīlī, taču precīza kapa atrašanās vieta nebija zināma.
Etkseberijas komanda pirms gada uzsāka pirmo nopietno Servantesa mirstīgo atlieku meklēšanu, izmantojot infrasarkanās kameras, 3D skenerus un ģeoradaru. Tie uzrādīja 33 iespējamās vietas, kur varētu atrasties kauli.
Servantess dzimis 1547.gadā netālu no Madrides. Viņš tiek uzskatīts par modernās literatūras aizsācēju, pateicoties viņa bruņinieku romānam "Dons Kihots", kas iznāca divās daļās 1605. un 1615.gadā.
