'Tēlu un ciešanu izvirdums'. Andra Ogriņa 'Plaukstu šķērsielas'
Foto: Ģ. Raģelis

Turpinām iepazīstināt ar šā gada Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem. Kategorijā "Dzeja" uz balvu pretendē Andris Ogriņš ar krājumu "Plaukstu šķērsielas".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis ir trešais Andra Ogriņa dzejas krājums. Autora sastapšanās ar lasītāju “Plaukstu šķērsielā” ir tieša un spilgta. Lasītājs tuvplānā ierauga, virzības, ielas un vārdus, ko ar saviem poētikas paņēmieniem dzejnieka radītā kartē iezīmē laiks. Var salīdzināt šīs līnijas ar savu rokrakstu, ar savu pieredzi un saviem nomoda un sapņa, ķermeņa un gara pieredzējumiem.

Aicinām noskatīties video interviju ar dzejnieku. Ar Andri Ogriņu sarunājas Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis. Saruna notika Andreja Upīša memoriālā muzejā telpās.

Kritiķu vērtējums

Anda Baklāne par Andri Ogriņu:

„Raktuves, kurās Ogriņš iegūst savas dzejas tēlus, viņa dzīves laikā netiks izsmeltas. Savulaik mēs šo dzejnieku iepazinām kā vienu no izcilākajiem latviešu sirreālistiem; tagad viņš vairs nepievelk pilnu grāmatu ar tik drausmīgi smagiem, melniem, gigantiskiem tēlu vezumiem, viss tiek darīts vēja pūsmas vieglumā, šķiet, viņam atliek tikai papūst un tēli sakrīt dabīgi glītās kombinācijās. Ja vispār iespējams, ka dzejnieks kādu pārstāv, tad Ogriņš izsakās to cilvēku vietā, kuri šajā realitātē savu vietu īsti tā arī nav atraduši, kuri bieži domājuši, ka vēlētos izkāpt vai, Ogriņa vārdiem runājot, “gaida atļauju nomirt”. Šī dzeja tomēr ir lietisks pierādījums tam, ka ir arī dzīve pēc vilciena aiziešanas, dzīve starptelpā, kur arī tad, ja esi muša ar norautiem spārniem un hroniski slapjām kājām, tomēr eksistē skaistums un kaislīgas mīlas mokas. Īsi sakot, Ogriņš “Plaukstu šķērsielās” ir ne vien sirreālistisks eksistenciālists, bet arī nolādēts romantiķis, taču man ir aizdomas, ka viņš lasītājus dzirda ar anestezējošiem līdzekļiem, jo, kad uz dabīgi glītajām kombinācijām paskatās ciešāk, tur netrūkst trūdu un viepļu.”

Artis Ostups par Andri Ogriņu:

“Lasot Andra Ogriņa jaunāko krājumu, mainās attieksme arī pret viņa iepriekšējām dzejas grāmatām – tagad tās var lasīt kā smagus vingrinājumus jaunam kvalitātes pakāpienam. Ogriņa darbos ienācis vieglums, parādījusies brīva telpa starp vārdiem, tādējādi līdzsvarojot dzejnieka sarežģīto, lasītājam ne vienmēr izprotamo iztēli. Kaut gan viņa dzeja nav par katru cenu jāizprot, tā drīzāk iecerēta kā tēlu un ciešanu izvirdums.”

Sandra Ratniece par Andri Ogriņu:

“Andris Ogriņš savas dzejas cienītājus pieradinājis pie melnā grāmatu noformējuma, un te pēkšņi pretmets – balts krājuma vāks, tādēļ ar ziņkāri ķēros pie teksta lasīšanas, un atkal pārsteigums – sirreāli asociatīvā pasaules izjūta nomainīta, precīzāk, papildināta ar imažinisko izziņas un izjūtu pasauli. Andris Ogriņš atkāpies no sablīvētu poētismu intensīva lietojuma. Nezaudējot savu radošo rokrakstu, dzejnieks izvēlējies tekstu nepārsātināt, un šķiet, ka tā ir pareizā izvēle, jo Ogriņa teksti vienmēr bijuši intelektuāli daudzslāņaini, ļoti sabiezināti un asociatīvi. Šo krājumu lasot un tajā iekrītot, savukārt gribas virtuāli izstaigāt katram savas esmes šķērsielas un sajust plaukstas, citiem vārdiem, dzīves paralēlās vai krustceļa līnijas. Kritiķu domas par Andra Ogriņa dzeju ir lauzušas šķēpus un lauzīs arī šī krājuma kontekstā. Bet būtiskākais ir tas, ka dzejnieka rokraksts ir atpazīstams, viņa pasaules redzējums vienmēr ir tiecies dziļumā un ir intelektuālā intensitātē vērsts, taču tieši šajā krājumā, šķiet, iepriekš pozicionēto, brīžiem mākslīgi konstruēto poētiku un ambīcijas ir nomainījis patiesums, un es labprāt pieņemu dzejnieka izvēlēto plaukstu šķērsielas metaforu un, sniedzot savu plaukstu, ietiecos dzejniekam piedāvātajā laika, nomoda sapņu, garīguma atklāsmju un vilšanos eksistenciāli mainīgajā sajūtu epicentrā – Ogriņa jaunajā dzejas grāmatā.”

Dzejnieks Andris Ogriņš dzimis 1975. gadā Rīgā. Studējis Rīgas Tehniskajā universitātē. Strādājis par pastnieku, datu operatoru, Latvijas Sporta muzejā par galveno speciālistu pamatdarbības jautājumos. Kopš 1999. gada strādā par reklāmu reģistra datu apstrādes speciālistu.

Publicējies literārajā periodikā un interneta portālos. 2007. gadā piedalījies Jauno un iesācēju autoru seminārā. 2008. gadā laists klajā pirmais dzejoļu krājums “es zvēru pie kraukļiem”, pievēršot profesionāļu uzmanību un atnesot autoram Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju, kā arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes Izcilības stipendiju par labāko debiju. 2011. gadā izdots Andra Ogriņa otrais dzeju krājums “zem pulksteņa pulkstenis”.

Tags

Andris Ogriņš Latvijas Literatūras gada balva
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam